From Wikipedia, the free encyclopedia
Teikuma intonācija ir intonācija, kas var piemist teikumam un mainīt izteikuma būtību[1] (piemēram, "jautājuma intonācija"). Teikuma intonācija ir valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas, kā arī šo maiņu kombinācijas runas plūsmā, kurām valodā ir noteikta funkcija. Intonācija un uzsvars ir divi galvenie lingvistiskās prosodijas elementi.
Daudzas valodas lieto skaņas augstumu teikuma līmenī semantiski, piemēram, lai izteiktu pārsteigumu vai ironiju, vai lai mainītu izklāstu uz jautājumu. Šādas valodas sauc par intonāciju valodām. Latviešu, angļu, franču valodas pieder pie šīs grupas.
Teikuma līmenī intonācijas raksturošani izmanto sekojošus apzīmējumus - kāpjošā intonācija nozīmē, ka balss tonis pakāpeniski paaugstinās; krītošā intonācija nozīmē, ka tonis pazeminās. Peldošā intonācija krītas un tad ceļas, bet kulminējošā intonācija kāpj un tad krīt.
Runas intonācija sastāv no vairākiem elementiem, kam ir sava semantika un akustiskais veidojums.
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā vispārēju kāpjošu un krītošu intonāciju apzīmē ar diagonālām bultām: [↗] un [↘]. Tās var rakstīt kā zilbes daļu vai atdalīt ar atstarpi, ja intonācijai plašāka nozīme.
Ar intonācijas palīdzību ar vieniem un tiem pašiem vārdiem teikumam var piešķirt dažādas nozīmes:
Pirmajā gadījumā jautātājs vaicā "ko darīsim?", bet otrajā - "uz kurieni iesim?"
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.