From Wikipedia, the free encyclopedia
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis. Tas ir lielākais zināmais dzīvnieks pasaulē, kāds jebkad ir dzīvojis.[1] Lielāko īpatņu ķermeņa garums pārsniedz 30 metrus, bet svars pārsniedz 180 tonnas.[2]
| Zilais valis Balaenoptera musculus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
 Zilā vaļa salīdzinājums ar cilvēku | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
| Apakškārta | Plātņvaļi (Mysticeti) |
| Dzimta | Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) |
| Ģints | Joslvaļi (Balaenoptera) |
| Suga | Zilais valis (B. musculus) |
| Izplatība | |
 Zilā vaļa izplatības areāls iekrāsots zilā krāsā | |
 Zilais valis Vikikrātuvē | |
Līdz 20. gadsimta sākumam zilo vaļu populācija bija daudzskaitlīga, un lielos dzīvniekus varēja sastapt visos pasaules okeānos. Intensīvo vaļu medību rezultātā, apmēram 100 gadu garumā, zilā vaļa populācija samazinājās par 70—90%, apdraudot sugas izdzīvošanu. Medību intensitātes maksimums tika sasniegts 1931. gadā, kad tika nogalināti 29 000 zilo vaļu.[3] 1966. gadā tika pieņemti starptautiski likumi, kas aizliedza zilā vaļa medības. Lai arī ne visas valstis uzreiz pieņēma jaunos aizliegumus, (piemēram, PSRS līdz 1970. gadiem joprojām turpināja nelegālas vaļu medības pie Antarktīdas krastiem[4]), tomēr 21. gadsimtā zilie vaļi beidzot var justies zināmā drošībā. Vēsturiski lielākajā Antarktīdas populācijā, kurā kādreiz bija 202 000—311 000 zilie vaļi, 1970. gados, pārtraucot nelegālās medības, vairs bija palikuši 360 īpatņi (0,15% no kādreizējās populācijas).[5] Mūsdienās populācija lēnām atjaunojas un pasaulē ir apmēram 10 000—25 000 zilo vaļu.[3][6]
Zilie vaļi ir sastopami visos pasaules okeānos, bet to lielākās populācijas mājo Arktikas un Antarktīdas ūdeņos. Kopš tikuši ieviesti aizsardzības pasākumi zilo vaļu saglabāšanai, zinātnieki seko līdzi to populācijas atjaunošanās progresam. Katrā ģeogrāfiskajā reģionā dzīvnieku skaita izmaiņas notiek atšķirīgi. Piemēram, Antarktīdas populācijas atjaunošanās ātrums mūsdienās ir 7,3% gadā no esošā vaļu skaita, kas nozīmē, ka zilo vaļu populācija no 0,15% 1970. gados pieaugusi līdz 1% 2000. gados, salīdzinot ar kādreizējo vēsturisko Antarktīdas vaļu populāciju.[5]
Visstraujāk atjaunojusies Klusā okeāna ziemeļaustrumu populācija, kas vēsturiski bijusi samērā neliela, tā mājo no Aļaskas līdz Kalifornijai. Mūsdienās šajā populācijā ir apmēram 2200—2800 īpatņu, sastādot 97% no kādreizējās populācijas.[7][8] Toties Klusā okeāna rietumu populācija, kas tika izšauta līdz pēdējam valim (pēdējais rietumkrasta valis ticis nošauts pie Japānas 1910. gados[9]), joprojām nav atsākusi atjaunoties. Ik pa laikam tiek novērots kāds iemaldījies valis pie Krievijas, Japānas vai Ķīnas krastiem, bet tie visi ir ieklejojuši no okeāna austrumpuses.
Atlantijas okeāna ziemeļos mājo divas populācijas. Pirmā pie Grenlandes un Kanādas krastiem. Šajā populācijā ir apmēram 500 īpatņi. Otrā grupa apdzīvo ziemeļaustrumu ūdeņus, sākot ar Azoru salām un beidzot ar Islandi, vistālāk ziemeļos retos gadījumos sasniedzot Špicbergenas un Jana Majena salas. Ziemeļatlantijas kopējā populācijā ir apmēram 600—1500 īpatņi.
Dienvidu puslodē lielākā zilo vaļu grupa mājo gar Antarktīdas krastiem, šajā populācijā mūsdienās ir apmēram 2800 īpatņi.[10] Indijas okeānā dzīvojošo mazo zilo vaļu un Indijas zilo vaļu skaits nav īsti zināms, bet tiek pieņemts, ka tie ir vairāki tūkstoši, iespējams, 10 000 īpatņu.[11] Nelielajā populācijā pie Madagaskaras krastiem mājo apmēram 400 īpatņi.[12]
Zilais valis ir lielākais dzīvnieks kāds jebkad dzīvojis pasaulē. Piemēram, lielākā zināmā dinozaura masa ir bijusi apmēram 90 tonnas, ko var salīdzināt ar vidēji lielu zilo vali.[13][14] Neņemot vērā mazo zilo vali, pasugu, kas dzīvo Indijas okeānā un Klusā okeāna dienvidos, vidēji ziemeļu puslodē dzīvojošie zilie vaļi ir mazāki, nekā pie Antarktīdas krastiem dzīvojošie zilie vaļi. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi, bet vienāda garuma tēviņš ir smagāks nekā mātīte, jo tā muskuļu masa un kauli ir smagāka.[15] Pieaudzis zilais valis parasti ir 24—27 metrus garš un sver 100—120 tonnas.[6] Arī mazais zilais valis nav nemaz tik mazs, pieauguša īpatņa ķermeņa garums ir apmēram 24 m.[11]
Ir grūti noteikt dzīvnieka masu, jo valis ir tik liels, ka to nav iespējams nosvērt veselu. Turklāt pēdējais valis ir svērts laikā, kad tos vēl medīja. To mēdza sagriezt lielos gabalos, piemērotos svēršanai, tomēr griešanas laikā tika zaudēts milzīgs daudzums asiņu. Pēc šiem vēsturiski uzkrātajiem datiem, salīdzinot vaļa garumu ar svaru, mūsdienās nosaka aptuveno dzīvnieka masu, kā arī pēc tiem var noteikt pagātnes lielāko nomedīto īpatņu masu. Lielākie zilie vaļi, kādi jebkad bijuši nomedīti, ir bijuši apmēram 31—33 m gari, kas nozīmē, ka tie ir svēruši apmēram 173—200 t.[16][17][18] Salīdzinājumam Āfrikas zilonis sver 6 tonnas.[3]
Tā kā zilais valis ir tik milzīgs, daudzi tā orgāni ir lielākie dzīvnieku pasaulē. Piemēram, zilā vaļa mēle sver 2,7 t,[19] plaši atvērtā mutē ietilpst 90 t ūdens ar barību.[20] Neskatoties uz milzīgo muti, valim ir proporcionāli ļoti neliels rīkles atvērums, un tas nespēj norīt objektu, kas lielāks par volejbola bumbu. Zilā vaļa sirds sver līdz 900 kg, tā ir lielākā sirds pasaulē, un tās lielumu var salīdzināt ar automašīnu Volkswagen Beatle.[6] Smadzenes ir proporcionāli nelielas. Tās sver apmēram 6,92 kg, kas ir apmēram 0,007% no kopējās masas. Toties zilajam valim ir ļoti labi attīstīts smadzeņu stumbrs.[21] Galvaskauss ir apmēram 5,8 metrus garš. Zilā vaļa dzimumloceklis arī ir lielākais pasaulē, vidēji lielam valim tas ir 2,4—3 m garš.[22]
Zilā vaļa ķermenis ir garš un slaids, galva plakana, tās forma U veidā. Pāri purna daļai, no nāsīm līdz augšlūpas galam, stiepjas izcelts sabiezinājums (kantīte).[6][23] Ķermeņa mugurpuse ir zilganpelēka, bet vēderpuse gaiši pelēka vai balta.[1] Mutei katrā pusē no augšžokļa lejup karājas apmēram 300—400 vaļa bārdas plātnītes,[6] kuru garums mutes priekšpusē ir ap 50 cm, mutes dziļumā 100 cm.[3] Plātnīšu grupa, starp 70 un 118, novietota horizontāli, paralēli ķermeņa garumam, tās kalpo, lai novadītu barību uz rīkli. Uz vēdera, kā visiem joslvaļiem, zilajam valim ir apmēram 90 ieloces, kas stiepjas no apakšlūpas līdz nabai.[6] Muguras spura ir neliela, parasti paceļoties virs muguras apmēram 28 cm, bet var būt 8—70 cm augsta.[24] Tā atrodas ¾ muguras, skatoties no purngala, tādēļ redzama tikai vaļa ieniršanas brīdī. Krūšu spuras toties ir garas un slaidas, apmēram 3—4 metri.
Lai ieelpotu, valis pabāž laukā tikai plecus un nāsis, bet pēc tam mierīgi iegrimst. Reizēm var novērot, ka ienirstot, valis uzsit ar asti pa ūdens virsmu. Izelpojot valis izpūš gaisā apmēram 9—12 metrus augstu ūdens strūklu. Dzīvnieka plaušu tilpums ir 5000 litri.[23]
_Mysticeti_baleen_whale.jpg)
Zilie vaļi dzīvo pa vienam vai nelielās grupās (2—3 īpatņi).[3][6] Bagātīgās barošanās vietās var sapulcēties ap 50—60 zilajiem vaļiem, bet kopumā šīs sugas vaļi neveido lielus barus.[6] Zilais valis parasti peld ar ātrumu 20 km/h, īsās distancēs sasniedzot ātrumu 50 km/h.[25] Barojoties valis peld ļoti lēni, apmēram 5 km/h. Migrācijas laikā zilie vaļi peld 13 metru dziļumā zem ūdens virsmas, bet var ienirt līdz apmēram 500 metriem. Zinātnieku fiksētais zilā vaļa dziļuma rekords ir 506 m.[26]
Zilā vaļa skaņām visbiežāk ir ļoti zema frekvence, 12,5—40 Hz (zemākā skaņa, ko var sadzirdēt cilvēks ir apmēram 20 Hz), bet skaņas var sasniegt arī 200 Hz.[27] Saucieni ilgst 10—30 sekundes, un to skaļums viena metra attālumā ir 155—188 decibeli.[27] Tādējādi zilais valis ir skaļākais dzīvnieks pasaulē,[3][27] skaļāks pat par reaktīvo lidmašīnu, kuras skaļums ir 140 decibeli.[3] Zemā skaņa zem ūdens ceļo simtiem un pat tūkstošiem kilometru tālu, tādējādi zilie vaļi ir kontaktā viens ar otru, atrodoties pat ievērojamā attālumā.[3] Mazais zilais valis veido dziesmas no četrām notīm, tās savirknējot un atkārtojot noteiktā kārtībā. Šāda dziesma ilgst apmēram 2 minūtes, atgādinot kuprvaļa dziesmu. Pārējām zilo vaļu pasugām šādas dziesmas nav tik raksturīgas.
Zilais valis galvenokārt barojas ar kriliem, bet nelielā daudzumā tas barojas arī ar airkājvēžiem.[28] Barībai izmantotās krilu sugas ir atšķirīgas, atkarībā no vides un okeāna, kurā vaļi dzīvo. Pieaudzis zilais valis dienā apēd apmēram 40 miljonus krilu,[3] kas ir ap 3600—4000 kg.[6][28] Aukstie polārie ūdeņi ar barības vielām ir bagātāki, nekā siltie ūdeņi, uz kuriem vaļi dodas vairošanās sezonas laikā, tādēļ bagātīgās barošanās vietās zilais valis uzņem barību apmēram 90 reizes vairāk, nekā tam ir nepieciešams tūlītējam patēriņam, tādējādi uzkrājot iespaidīgas barības vielu rezerves.[29][30][31]
Tā kā krili pārvietojas dažādā dziļumā atkarībā no diennakts laika, valis tiem atbilstoši seko. Dienas laikā tas barojas, ienirstot apmēram 100 metru dziļumā, bet naktī uz ūdens virsmas. Ieniršanas ilgums parasti ir apmēram 10 minūtes, bet var sasniegt 20 minūtes. Zilais valis ar atvērtu muti peld cauri krilu baram, sakampjot ūdeni un vēzīšus. Pēc tam ūdens tiek izspiests cauri vaļa bārdai. Kad ūdens ir iztecējis, valis ar mēli nolaiza barību. Nelielos daudzumos valis barojas arī ar zivtiņām, citiem vēžveidīgajiem un kalmāriem, kas tiek noķerti kopā ar kriliem.[32]
Vairošanās sezona zilajiem vaļiem sākas vēlā rudenī un turpinās visas ziemas garumā.[33] Pārošanās laikā tēviņš seko mātītei ilgāku laika periodu. Reizēm pāri izjauc cits tēviņš, padzenot pirmo. Spēcīgākais tēviņš dzenā vājāko, līdz tas pamet mātīti. Šajās reizēs var novērot tēviņus izslejamies stāvus ārā no ūdens, un pēc tam atkal gāžoties atpakaļ ūdenī. Ārpus pārošanās sezonas zilie vaļi ļoti reti demonstrē šādu atlētismu. Reizēm cīņas par tiesībām atrasties mātītes tuvumā noved līdz agresijai vienam pret otru.[34] Mātītēm mazuļi dzimst katru otro vai trešo gadu.[3] Dzemdības notiek siltajos tropu vai subtropu ūdeņos, jo jaundzimušie piedzimst bez tauku slāņa; mazuļi nevarētu izdzīvot, ja piedzimtu aukstā ūdenī.
Dzimumbriedumu zilie vaļi sasniedz 6—10 gadu vecumā, tēviņam sasniedzot 20—23 m garumu, mātītei 21—25 m.[25][35] Grūsnības periods ilgst 10—12 mēnešus.[3][33] Piedzimst viens mazulis, kurš ir apmēram 7—8 m garš[1][23][25] un kurš sver 2500—2700 kg, tikpat, cik pieaudzis nīlzirgs.[25] Katru dienu mazulis izzīž 380—570 litrus piena un katrās 24 stundās pieaug par 90 kg.[25][23] Zīdīšana notiek līdz apmēram 6—8 mēnešu vecumam jeb līdz mazulis sasniedz 16 m garumu.[25] Zilais valis dzīvo līdz apmēram 80 gadu vecumam, bet tas nav īsti zināms, tā kā intensīvo medību laikā vaļiem nebija daudz izdevību piedzīvot lielu vecumu.[18]
Zilajam valim ir 4 pasugas:[36]
Ir sistemātiķi, kas Indijas zilo vali neizdala kā atsevišķu pasugu, bet to klasificē kā mazo zilo vali.[36]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
