From Wikipedia, the free encyclopedia
Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis 1890. gada 19. decembrī, miris 1941. gada 16. oktobrī) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
V. Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta "Mežmuižā". Viņam bija trīs brāļi un divas māsas.
Beidzis Valmieras reālskolu. 1941. gada 17. maijā apcietināts, ieslodzīts Maskavas Butirku cietumā. 1941. gada 24. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Spandegam nāvessodu ar mantas konfiskāciju. 1941. gada 16. oktobrī nošauts un apglabāts Komunarkas masu kapos. 1957. gada 30. oktobrī PSRS AT Kara kolēģija Spandegu reabilitēja (atcēla piespriesto nāvessodu) pēc nāves.[1]
Bērnu V. Spandegam nebija, bija precējies ar Lūciju.[2]
1911. gadā uzskāka dienestu Krievijas Impērijas armijā, iestādamies Viļņas karaskolā, kuru pabeidza 1914. gadā, Pirmā pasaules kara sākuma gadā. No 1914. gada 91. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā un Karpatos.[3] Guvis ievainojumu. 1916. gada septembrī pārcelts uz 7. armijas štābu Armijas sakaru priekšnieka palīga amatā. No 1917. gada oktobra iecelts par 7. armijas sakaru priekšnieku. 1918. gada janvārī atstāja dienestu štabskapteiņa pakāpē un atgriezās Latvijā, devās pie brāļa uz Pociema pagastu, lai nodarbotos ar lauksaimniecību.[4]
Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos iestājies brīvprātīgi kapteiņa pakāpē 1919. gada 3. jūnijā, Cēsu kauju laikā, Valmierā. 19. jūnijā iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku. Tiekot izveidotai Latvijas armijai (1919. gada 10. jūlijā), viņš tika iecelts Vidzemes divīzijas štāba priekšnieka amatā.
Piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās. Bermontiādes laikā Spandegs bija Dienvidu frontes štāba priekšnieks. 1919. gada 18. novembrī, kad 6.Rīgas kājnieku pulka daļas pie Iecavas upes sāka atkāpties, Spandegs ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu. Izsauca bruņuautomobili "Kurzemnieks", kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru. Par šīs dienas veikumu viņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Pēc atbrīvošanas cīņām turpināja dienestu Latvijas Armijā.
1920. gada janvārī paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.
No 1920. gada 8. septembra — Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks.
1923. gadā dibināja Armijas sporta klubu, kura vadītājs viņš bija līdz 1926. gadam.
1924. gadā — bataljona komandieris 4.Valmieras kājnieku pulkā, 1925. — 1.Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgs.
Ar Valsts prezidenta 355. pavēli armijai un flotei 1929. gada 4. janvārī tika pārvietots uz 2.Ventspils kājnieku pulku un nozīmēts par tā komandieri.[5] Šajā amatā palika līdz 1936. gadam.
1927. gada 22. jūnijā paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē.[6] 1929. gada 13. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.[7]
1930. gadā beidza astoņu mēnešu Kara akadēmiskos kursus.
Ar valsts prezidenta 29. pavēli armijai un flotei 1936. gada 1. oktobrī pārvietots uz 7.Siguldas kājnieku pulku (atradās Alūksnē) un iecelts par tā komandieri.[8] Darbojies arī kā Armijas komandiera sevišķo uzdevumu virsnieks. Šos pienākumus pildījis līdz 1940. gada 30. jūlijam.
1940. gada 30. jūlijā, pēc Latvijas okupācijas, paaugstināts ģenerāļa pakāpē.
No 1940. gada augusta līdz 1940. gada 21. oktobrim Kurzemes divīzijas komandieris.
1940. gada 24. decembrī atvaļinājās no dienesta.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
