From Wikipedia, the free encyclopedia
"Vella kalpi" ir 1970. gada Latvijas PSR vēsturiska piedzīvojumu filma. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" motīviem.
Vella kalpi | |
---|---|
Žanrs | Vēsturiska piedzīvojumu komēdija |
Režisors | Aleksandrs Leimanis |
Scenārija autors |
Jānis Anerauds Aleksandrs Leimanis |
Galvenajās lomās |
Haralds Ritenbergs Artūrs Ēķis Eduards Pāvuls |
Mūzika | Raimonds Pauls |
Operators | Mārtiņš Kleins |
Montāža | Elza Preisa |
Studija | Rīgas Kinostudija |
Izdošana | 1970 |
Ilgums | 77 minūtes |
Valsts | LPSR |
Valoda | latviešu |
IMDb profils |
1972. gadā filmai iznāca turpinājums "Vella kalpi Vella dzirnavās".
Latvija. 17. gadsimts, Zviedru-poļu karš. Trīs drosmīgi pilsētnieki aizstāv Rīgu, ko ielenkusi zviedru armija, ģenerāļa Svensona vadībā. Vella kalpi neļauj rātskungiem ("pilsētas tēviem") pret labu atlīdzību atdot savu pilsētu un tās atslēgu ienaidniekam.
Epizodēs: Gunārs Placēns, Arnolds Kalniņš, Otomārs Kūns, Oskars Ziemeļnieks, Kārlis Spuris, Edgars Sirmais, Pauls Melducis, Zigurds Zviedris, Zelma Virse, Alita Alkne, Andris Vītiņš, T. Bojāre, Pēteris Cepurnieks, Harijs Avens, Anta Klints, Mārtiņš Vērdiņš (juniors), Aija Baumane, Vera Selga, Maruta Feldmane, Oļģerts Šalkonis, Jānis Zenne, Aivars Leimanis.
1605. gadā Zviedrijas karaspēks ģenerāļa Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un gatavojās Rīgas aplenkšanai. Tomēr apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Hodkeviča vadībā Salaspils kaujā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadīto karaspēku un Rīga palika neieņemta.
1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību, kurā aktīvi piedalījās arī melngalvji. Bet pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.