Gustavs Horns
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns[1] (zviedru: Gustaf Horn, dzimis 1592. gada 22. oktobrī, miris 1657. gada 10. maijā), bija zviedru feldmaršals un politiķis. Piedalījās poļu—zviedru karā Latvijas teritorijā un Trīsdesmitgadu karā. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators no 1652. līdz 1653. gadam. Alūksnes pils īpašnieks.
| ||||||||||||||||
Dzimis 1592. gadā feldmaršala Kārļa Horna ģimenē, kad viņš bija ieslodzījumā par neveiksmēm Livonijas kara laikā pret Krievijas caristi. Studēja Eiropas universitātēs, Orānijas Morica skolnieks. Kā pulkvedis piedalījās Rīgas aplenkumā Poļu—zviedru kara laikā 1621. gadā, kur nopietni ievainots, vēlāk kopā ar Jakobu Delagardiju vadīja cīņu pret poļiem Latvijas teritorijā, 1625. gadā ieņēma Tērbatas cietoksni, 1628. gadā uzvarēja Polijas-Lietuvas karaspēku kaujās pie Cēsu pils un Limbažu pils,[1] pēc Delagardija nāves neilgi pildīja Vidzemes gubernatora pienākumus (1628-1629). 35 gadu vecumā kļuva par feldmaršalu.
Trīsdesmitgadu karā pēc karaļa Gustava Ādolfa bija otrs augstākais komandieris Zviedrijas bruņotajos spēkos. Kopā ar karali izcīnīja uzvaru Breitenfeldas kaujā 1631. gadā. Pēc karaļa nāves Licenes kaujā kopā ar Juhanu Banēru komandēja zviedru karaspēku. 1634. gadā krita gūstā Nerdlingenes kaujā, un līdz 1642. gadam bija ieslodzījumā Berghauzenes pilī. Pēc atbrīvošanas kļuva par Zviedrijas kara resora viceprezidentu. No 1652. līdz 1653. gadam bija Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. 1652. gadā viņš apstiprināja Rodenburga izstrādāto Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu plānojumu šī loka iekšienē.
Gustava Horna pirmā sieva Kristīne bija Zviedrijas kanclera Aksela Ūksenšernas meita. Viņu meita - Rīgā dzimusī Agnēta Horna ir memuāru Agneta Horns leverne autore.
