Eduards Pāvuls

Eduards Pāvuls (dzimis 1929. gada 7. jūlijā Jūrmalā, miris 2006. gada 14. jūlijā Jūrmalā) bija latviešu teātra un kino aktieris. No 1949. līdz 1984. gadam Dailes teātrī nospēlējis ap piecdesmit lomu un vairāk nekā sešdesmit lomu Rīgas Kinostudijas un citu kinostudiju filmās.^[1]

Eduards Pāvuls
Eduards Pāvuls filmā "Pirmā vasara"
Dzimis	1929. gada 7. jūlijā Jūrmala, Latvija
Miris	2006. gada 14. jūlijā (77 gadu vecumā) Jūrmala, Latvija
Nodarbošanās	aktieris
Darbības gadi	1949—2006
Dzīvesbiedre	Lilija Volfa
Apbalvojumi Citi apbalvojumi Eduarda Smiļģa balva (1986) Triju Zvaigžņu ordenis (1994)

Dzīvesgājums

Dzimis 1929. gada 7. jūlijā Kārļa Pāvula un viņa sievas Annas, dzimušas Ivanovas, ģimenē, bērnībā dzīvoja Krasta ielā 13 Valteros. Mācījās Asaru pamatskolā un Pumpuru vidusskolā. Pēc aktierspēles apgūšanas J. Raiņa akadēmiskā dailes teātra studijā (1946–1949) spēlēja otrā plāna lomas J. Raiņa Akadēmiskā dailes teātra izrādēs. 1953. gadā Pāvuls ieguva savu pirmo galveno lomu — Romeo Viljama Šekspīra traģēdijā "Romeo un Džuljeta", kurā Džuljetas lomu atveidoja Vija Artmane. 1955. gadā Eduards Pāvuls debitēja mākslas filmā "Uz jauno krastu", bet 1957. gadā nospēlēja galveno lomu mākslas filmā "Zvejnieka dēls". 1984. gadā Eduards Pāvuls atstāja darbu teātrī, bet turpināja spēlēt kinolomas līdz 2000. gadam.

Režisors Varis Brasla 1996. gadā uzņēma dokumentālo filmu "Kā tev klājas, Eidi?", kas veltīta Eduarda Pāvula mākslinieciskajai darbībai.^[2]

Miris 2006. gada 14. jūlijā, apglabāts Salas pagasta kapsētā.^[3]

Ģimene

Eduarda Pāvula tēvs Kārlis Eduards Pāvuls bija dzimis 1900. gada 3. septembrī Asaros gruntsnomnieka Jēkaba Pāvula un Kristīnes, dzimušas Kauliņas, 13 bērnu ģimenē.^[4][5] Māte Anna Ivanova dzimusi 1908. gada 6. decembrī Pleskavas guberņā.^[6] Tēvs kā brīvprātīgais 1915. gadā pieteicās latviešu strēlniekos.^[7] Vecāki iepazinās Pirmā pasaules kara laikā. Pēc kara tēvs bija zvejnieks un ugunsdzēsējs. Jaunākais brālis — Voldemārs Pāvuls.

1951. gadā Eduards Pāvuls apprecējās ar skolotāju Liliju Volfu (1930—2015).^[8] Dēls Uģis Pāvuls (dzimis 1952. gadā) — metālkalējs. Meita Ilze Mētra — bērnudārza audzinātāja.^[9][10]

Apbalvojumi un atzinības

• 1959: Latvijas PSR Valsts prēmija par lomām filmās "Zvejnieka dēls", "Latviešu strēlnieka stāsts" un "Sarkanās lapas".
• 1959: Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.
• 1965: Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums.
• 1983: PSRS Valsts prēmija par lomu filmā "Ilgais ceļš kāpās".
• 1985: Latvijas PSR Valsts prēmija par lomu filmā "Fronte tēva pagalmā".
• 1986: Eduarda Smiļģa balva.
• 1989: "Lielā Kristapa" balva "Labākais aktieris" par lomu daudzsēriju televīzijas filmā "Zītaru dzimta".
• 1998: "Lielā Kristapa" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā.
• 1994: Triju Zvaigžņu ordenis.
• 2006: Jūrmalas pilsētas Jūrmalas Gada cilvēks.

Filmogrāfija

• "Uz jauno krastu" (1955) — epizodē
• "Pēc vētras" (1956) — Juris
• "Zvejnieka dēls" (1957) — Oskars
• "Rita" (1957) — Sergejs
• "Sarkanās lapas" (Belarusjfiļm) (1958) — Andrejs Meteļskis
• "Latviešu strēlnieka stāsts" (1958) — Janka Pipars
• "Ilze" (1959) — Rūdolfs
• "Pieviltie" (1961) — Jānis Lazdāns
• "Kārkli pelēkie zied" (1961) — Žanis Mežmalis
• "Velosipēdu dresētāji" (Tallinfilm) (1963) — Roberts
• "Kriņici" (Belarusjfiļm) (1964) — Ļemjoševičs
• "Kapteinis Nulle" (1964) — kapteinis Valdis Nulle
• "Sūtņu sazvērestība" (1965) — Jēkabs Peterss
• "Akmens un šķembas" (1966) — Ričards
• "Purva bridējs" (1966) — Sutka
• "Pilsētā atnākusi nelaime" (A. Dovženko kinostudija) (1966) — amerikāņu žurnālists
• "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967) — Karnītis
• "24-25 neatgriežas" (1968) — Juris Mežulis
• "Mērnieku laiki" (1968) — Prātnieks
• "Cielaviņas armija atkal cīnās" (1968) — Lapotņiks
• "Pie bagātās kundzes" (1969) — Kurmja kungs
• "Vella kalpi" (1970) — Ērmanis
• "Karalienes bruņinieks" (1970) — epizodē
• "Uzbērums" (1970) — Ozols
• "Algotņi" (Mosfiļm) (1970) — Ozols
• "Pilsēta zem liepām"(1971) — Bunka
• "Meldru mežs" (1971) — Pusstabs
• "Nāves ēnā" (1971) — Grīntāls
• "Ceplis" (1972) — Ceplis
• "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972) — Ērmanis
• "Dāvana vientuļai sievietei" (1973) — Sietiņš
• "Pilsētas atslēgas" (1973) — Juris Andums
• "Jūras vārti" (1974) — Ansis Dziesma
• "Pirmā vasara" (1974) — Dienavs
• "Robina Huda bultas" (1975) — mūks Tuks
• "Melnā vēža spīlēs" (1975) — Hāgens
• "Motociklu vasara" (1975) — epizodē
• "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (1975) — kadru daļas vadītājs
• "Meistars" (1976) — mākslinieks
• "Vīrietis labākajos gados" (1977) — Lukjanskis
• "Kļūstiet mana sievasmāte!" (1977) — muzeja direktors
• "Teātris" (1978) — Džims Longtons
• "Aiz stikla durvīm" (1978) — Gunāra tēvs
• "Ģimenes albums" (1978) — Egons
• "Trīs minūšu lidojums" (1979) — Aleksandrs Stepanovičs
• "Nepabeigtās vakariņas" (1979) — epizodē
• "Ringā tiek aicināts" (Uzbekfilm) (1979) - boksa treneris Džeksons
• "Brāļi Riko" (Belarusjfiļm) (1980) - Malaks
• "Trīs dienas pārdomām" (1980) — epizodē
• "Ilgais ceļš kāpās" (1981) — Jēkabs Ozols
• "Atcerēties vai aizmirst" (1981) — Bertulāns
• "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982) — Pakuls
• "Akmeņainais ceļš" (1983) — Ulpe
• "Šāviens mežā" (1983) — mežsargs Liepsargs
• "Parāds mīlestībā" (1984) — Montas tēvs
• "Fronte tēva pagalmā" (1984) — Kārlis Paipala
• "Kad bremzes netur" (1984) — milicijas pulkvedis
• "Dubultslazds" (1985) — pulkvedis Jansons
• "Apbraucamais ceļš" (1986) — Avens
• "Bailes" (1986) — Pētertāle
• "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987) — Meijers
• "Aija" (1987) — Radu saimnieks
• "Zītaru dzimta" (1989) — kapteinis Andrejs Zītars
• "Maestro" (1990) — Maestro
• "Duplets" (1992) — epizodē
• "Izpostītā ligzda" (1998) — Pacers
• "Vecās pagastmājas mistērija" (2000) — Maestro
• "Baiga vasara" (2000) — Jāzeps Poškus

Atsauces un piezīmes

1. Tekla Šaitere. «Pret savu gribu.». diena.lv, 2006. Skatīts: 2016. gada 27. februārī.
2. «Latvijas filmas - Nacionālais Kino Centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. februārī. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.
3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. februārī. Skatīts: 2012. gada 13. jūlijā.
4. Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 6425.-6426. l.
5. Salas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1900.g. - Nr.25
6. Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 6366. l.
7. Latviešu strēlnieku saraksts
8. Salas kapi
9. Dzene, Lilija. Aktieris pret savu gribu. R., 1987.
10. Arhīva foto un video: Dižajam aktierim Eduardam Pāvulam – 90

Ārējās saites

• Eduards Pāvuls filmas.lv
• IMDb profils (angliski)