From Wikipedia, the free encyclopedia
Valdemārs Teodors Tone (1892. gada 28. marts — 1958. gada 30. augusts), pazīstams arī kā Voldemārs Tone, bija latviešu gleznotājs. Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs un viens no tās veidotājiem (1920-1924) un mākslinieku biedrības "Sadarbs" loceklis (1924-1925),[1] kā arī Mūkusalas mākslinieku biedrības goda biedrs un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
| Valdemārs Tone | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Teodors Valdemārs Tone |
| Dzimis |
1892. gada 28. martā Annenieku pagasts, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1958. gada 30. augustā (66 gadu vecumā) Londona,  Apvienotā Karaliste |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | reālisms, kubisms, modernisms. |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmijas (1924; 1924; 1934; 1937), Latvijas Mākslas akadēmijas izcila mākslinieka grāds (1934), Triju Zvaigžņu ordenis (1938) |
Dzimis Tukuma apriņķa Annenieku pagasta Ļuku mājās 1892. gada 28. martā. Mācījās Annenieku pagastskolā (1900-1906), Francmaņa skolā Dobelē (1906-1907).[2]
1909. gadā uzsāka mācības Rīgas pilsētas mākslas skolā pie gleznotāja Gerharda fon Rozena[3] un ar pārtraukumu slimības dēļ turpināja mācības šajā skolā, apgūdams glezniecību pie V. Purvīša, J. R. Tillberga, J. Rozentāla un tēlniecību pie A. Folca (1909-1910, 1911-1915). 1913. gadā apceļoja Vidusjūras zemes uz kuģa, kura kapteinis tolaik bija viņa brālis.[2]
Pirmā pasaules kara laikā turpināja mācības Penzas mākslas skolā (1915-1916), 1916. gadā iestājās latviešu strēlnieku pulkos,[4] 1917. gadā bija 2. rezerves pulka komandieris. Pēc demobilizācijas dzīvoja Pleskavā un Petrogradā (1917-1918).[5] 1918. gadā atgriezās Rīgā,[2] strādāja par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Rīgas 2. un 3. vidusskolā (1919-1920). Vadīja savu privāto studiju (1919-1923).[6] Piepelnījās ar grāmatu grafikas darbiem un veidoja dekorācijas Latvijas Nacionālajam teātrim[4]:385 (1919) un pastmarku kompozīcijas[4]:420. 1922. gadā, izmantojot Kultūras fonda piešķirto pabalstu, papildinājās Parīzē, bet 1929. gadā Itālijā. No 1925. gada strādāja par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijā,[7] vadot portretu gleznošanas klasi (1925-1932), akta glezniecības klasi (no 1932), 1944. gadā izvirzīts profesora vietai.[1]
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā uz Angliju,[1] kur dzīvoja un strādāja līdz sava mūža beigām 1958. gada 30. augustā. Mākslinieks kremēts, pelni apbedīti Brukvudas kapsētā.
Sākumā mācījies no Rietumeiropas mākslas vecmeistariem, pirmajos darbos- portretos jūtama itāliešu renesanses un holandiešu 17. gadsimta reālisma meistaru ietekmes. Vēlāk gleznotāju sākuši saistīt postimpresionistu glezniecības izteiksmes līdzekļi, darbos parādās tam radniecisks krāsu modelējums.[4]:144 Ietekmējies arī no latviešu gleznotāja Jāzepa Grosvalda. 1920. gadā pievērsies kubismam un citām modernisma kustībām, bet 1921. gadā reālismam. 1930. gados izveidojis savu individuālu rokrakstu, apvienojot modernistiskos un reālistiskos izteiksmes līdzekļus, kā arī dažādos glezniecības paņēmienus.[2] Darinājis, pievēršoties sievietes tēlam, portretus un aktus, kā arī gleznojis ainavas un klusās dabas. Trimdas laikā gleznojis klusās dabas un portretus a la prima tehnikā. Strādājis eļļas, temperas un jauktajā tehnikā, kā arī zīmējis ar ogli.
Pirmo reizi izstādē piedalījies 1913. gada ziemā trešajā Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā ar savām ainavu studijām, pēc gada piedalījies ceturtajā Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā. Piedalījies Rīgas mākslinieku grupas organizētajās izstādēs līdz 1924. gadam, kad no šīs biedrības izstājies, bet no 1930. gada atkal atsācis piedalīties šīs biedrības izstādēs. Personālizstādes notikušas Latvijā, Rīgā (1921), Vācijā, Detmoldā, (1946), Minsterē (1947), Lībekā (1948), Anglijā- Londonā (1952), Zviedrijā, Stokholmā un Gēteborgā (1953). Piemiņas izstādes notikušas Rīgā (1959; 1992). Gleznotājs piedalījies Latviešu mākslas un Kultūras fonda izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs.[2]
2006. gada novembrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs no gleznotāja atraitnes saņēma 42 mākslinieka trimdā no 1945. līdz 1958. gadam radītās gleznas.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
