zīdītāju ģints From Wikipedia, the free encyclopedia
Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas Ceratomorpha. Tapiru dzimtā ir tikai viena tapiru ģints (Tapirus). Tapiri ir lieli un smagi, cūkām līdzīgi dzīvnieki ar īsu, tvērienspējīgu snuķi kā ziloņiem. Tie apdzīvo džungļus un mežus Dienvidamerikā, Centrālamerikā un Āzijas dienvidaustrumos. Visu tapira sugu izdzīvošana savvaļā ir apdraudēta. To tuvākie radinieki ir degunradži un zirgi.
| Tapiri Tapiridae (Brünnich, 1772) | |
|---|---|
 Centrālamerikas tapirs Tapirus bairdii | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Tapiri (Tapiridae) |
| Ģints | Tapiri (Tapirus) |
 Tapiri Vikikrātuvē | |
Tapiru izmērs variē atkarībā no tā, kādai sugai tie pieder, bet kopumā tie visi ir apmēram 2 m gari, augstums skaustā ir apmēram 1 m, un svars vidēji variē starp 150 - 300 kg. Mazākais ģintī ir 2013. gadā atklātais Kabomani tapirs (Tapirus kabomani), kura ķermeņa garums ir 130 cm, augstums skaustā 90 cm, svars 110 kg.[1] Apspalvojums ir īss un tā krāsa ir gan sarkanbrūna, gan pelēka, gan gandrīz melna. Izņēmums ir Āzijas tapirs, kuram ir balts sedlu formas laukums uz muguras un kalnu tapirs, kuram ir garāks apspalvojums. Visiem tapiriem ir ovālas ausis ar baltiem ausu galiem, apaļīgi ķermeņi ar īsām, resnām astēm. Tapiriem priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti, tomēr to pēdu struktūra ir mezahoniska - tas nozīmē, ka dzīvnieka svars tiek uzņemts caur vidējo trešo pirkstu. Papildus pirksti tapiriem palīdz pārvietoties pa dubļiem un mīkstu pamatu. Visiem tapiru mazuļiem ir strīpains vai plankumains apspalvojums, kas palīdz slēpties no plēsējiem. Mātītēm ir viens pāris piena dziedzeru.[2]
Tapiriem ir ļoti kustīgs, satvēriena spējīgs snuķis, tas var kustēties visos virzienos un satvert augus. Tapiru tēviņi bieži osta gaisu, snuķi paceļot augstu gaisā, atsedzot zobus. Tā viņi pārbauda, vai tuvumā nav citi tapiri vai mātītes, kas meklējas. Snuķa garums dažādām sugām ir atšķirīgs. Visgarākais snuķis ir Āzijas tapiram, bet visīsākais ir līdzenumu tapiram.[3]
Tapiru acis ir brūnas, bet bieži ar zilganu ēnu, kas izskatās kā migla. Šādas acis īpaši ir raksturīgas Āzijas tapiriem. Nav zināms, kādēļ acis iegūst šādu miglu, bet tas varētu notikt gan traumas, gan iedzimtas jutības gadījumā pret gaismu.[4] Slikto redzi tapiriem kompensē ļoti labā dzirde un oža.
Viens no pirmajiem tapira zinātniskiem aprakstiem latviski bija pieejams 1921. gadā: "TAPIRI pēc ķermeņa formas mazliet atgādina cūku. Deguns izstiepts īsā kustīgā snuķī, ar kuŗu dzīvnieks saķer baribu un iebāž mutē. Āda ļoti bieza un apklāta ar biezu spalvu. Pakaļkājām ir trīs pirksti, priekškājām — četri, bet ārējais pirksts (mazais) īsaks par citiem un nemaz nepieskaras zemei. Tapiri dzīvo mežu biezumos, ūdens tuvumā un izveicīgi peldetaji. Pārtiek no lapām, zāles un augļiem. Sastopami dienvidus Amerikā un dienvidus Azijā."[5]
Dzimumbriedumu tapiri sasniedz 3 - 5 gadu vecumā. Mātītes nobriest ātrāk nekā tēviņi. Veselīgām mātītēm bērni dzimst katru otro gadu, grūsnība ilgst 13 mēnešus. Tapiri dzīvo apmēram 25 - 30 gadus gan savvaļā, gan zoodārzos. Tapiri ir izteikti vientuļnieki, tikai mātes ar saviem mazuļiem pavada laiku kopā.
Lai gan tapiri pamatā dzīvo sausos mežos, tie galvenokārt uzturas upju tuvumā. Tie daudz laika pavada ūdenī un zem ūdens, ēdot mīkstās ūdenszāles, atdzesējoties karstajās dienās, kā arī slēpjoties no sauszemes plēsējiem. Tapiri labi peld, nirst un pārvietojas pa upes gultni zem ūdens, ļaujot zivīm izlasīt no apspalvojuma parazītus. Tapiri tāpat kā ūdeni mīl arī dubļus, viņi dubļos vārtās, lai pasargātu ādu no saules un kukaiņiem.[6]
Savvaļā tapiri barojas ar dažādiem augļiem, ogām, lapām un jauniem krūmu un koku dzinumiem. Lielākā dienas daļa paiet meklējot barību, tie nepārtraukti osta un pārmeklē zemi un apkārtni. Ir novērots, ka Centrālamerikas tapirs vienas dienas laikā apēd apmēram 40 kg dažādas veģetācijas.[7]
Pamatā tapiri ir nakts un vakara dzīvnieki, lai gan mazie kalnu tapiri barojas dienas laikā.
Pieaugušiem tapiriem ir maz ienaidnieku, jo tie ir diezgan lieli un smagi dzīvnieki. Uz muguras un kakla tiem ir bieza āda, kas aizsargā tapiru no tādiem plēsējiem kā jaguārs, aligators, anakonda un tīģeris. Tapiri, ja ir nepieciešams, var diezgan ātri skriet, meklējot glābiņu biezos krūmos vai ūdenī. Daudz grūtāk tapiram ir aizbēgt no cilvēka, kas to medī, lai iegūtu gaļu un tā ādu.
Pirmie tapiri, kā heptodoni parādījās agrajā eocēnā.[8] Tie pēc formas izskatījās līdzīgi mūsdienu tapiriem, bet bija apmēram uz pusi mazāki, un tiem nebija snuķu. Pirmie "īstie" tapiri parādījās oligocēnā. Miocēna laikā tādi tapiri kā Miotapirus bija jau gandrīz izmiruši. Zinātnieki ir pārliecināti, ka Āzijas un Amerikas tapiri atdalījās no pārējiem tapiriem pirms 20 - 30 miljoniem gadu.[9] Tapiri sākotnēji apdzīvoja Ziemeļameriku un tikai pirms 3 miljoniem gadu pārvietojās uz Centrālameriku un Dienvidameriku. Kādreiz tapiri dzīvoja visā ziemeļu puslodē un izmira apmēram pirms 10 000 gadiem.[10] Starp zinātniekiem pastāv arī uzskats, ka mūsdienu tapiri ir attīstījušies no primitīvā zirga Hyracotherium.[11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
