zīdītāju suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Centrālamerikas tapirs[1] (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām. Tapira zinātniskais noaukums bairdii dots par godu Amerikas dabas pētniekam Spenseram Fulertonam Beirdam (Spencer Fullerton Baird), kurš 1843. gadā devās uz Meksiku, lai pētītu Centrālamerikas dzīvniekus.
| Centrālamerikas tapirs Tapirus bairdii (Gill, 1865) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Tapiri (Tapiridae) |
| Ģints | Tapiri (Tapirus) |
| Suga | Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) |
| Izplatība | |
 | |
 Centrālamerikas tapirs Vikikrātuvē | |
Centrālamerikas tapirs ir sastopams Centrālamerikas džungļos: Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Hondurasā, Kostarikā, Nikaragvā, Panamā, Kolumbijā un Ekvadorā.[2] Mājo līdz 3350 m virs jūras līmeņa. Centrālamerikas tapirs ir Belizas nacionālais dzīvnieks.
Centrālamerikas tapirs ir tumši brūnā vai pelēkbrūnā krāsā ar smilšu krāsas purnu un pakakli, tam uz katra vaiga ir tumšs laukumiņš, kā arī tādi ir zem acīm. Centrālamerikas tapirs ir lielākais no Amerikas tapiriem, kā arī lielākais zīdītājs, kas dzīvo savvaļā Meksikā un citur Dienvidamerikā. Centrālamerikas tapira ķermeņa garums ir apmēram 2 m, augstums skaustā tam ir 1,20 m, svars 240—400 kg. Kā visiem tapiriem tam ir īsa un resna aste un kustīgs snuķis. Priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti.[3]
Centrālamerikas tapirs var būt aktīvs jebkurā diennakts laikā, bet pamatā tas ir nakts dzīvnieks. Barojas ar koku un krūmu lapām, jaunajiem dzinumiem un nokritušiem augļiem. Zem biezā pameža zariem tapirs izveido zig—zag veida takas, kuras tas diendienā pārstaigā. Tapirs vienmēr cenšas uzturēties ūdens tuvumā, labprāt peldoties un nirstot, īpaši karstās dienās tapirs stundām uzturas ūdenī, tikai galvu turot laukā. Tapiri ļoti labi spēj rāpties pa stāvām upju krastu kraujām un spēj nepieciešamības gadījumā ātri skriet. Lai arī tapiri ir vientuļnieki, tomēr ne tikai mazie tapiri, bet arī jaunuļi turas kopā ar māti. Tapiri savā starpā sazinās ar spalgiem svilpieniem un spiedzieniem.
Centrālamerikas tapiru ienaidnieki ir jaguāri un pumas. Tapiram uz muguras, kakla un krustiem ir ļoti bieza āda, kas to sargā no plēsējiem.[4] Ja Centrālamerikas tapiru izbiedē, tas meklē glābiņu ūdenī.[5] Tomēr galvenais Centrālamerikas tapira ienaidnieks ir cilvēks, kas to gan medī, gan izcērt mežus, kuros dzīvo tapiri. Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Kostarikā un Panamā Centrālamerikas tapiru ir aizliegts medīt ar likumu, bet tos joprojām turpina medīt malu mednieki, kā arī aizliegums medīt neiespaido intensīvo mežu izciršanu.
Mātītei grūsnības periods ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis (dvīņi piedzimst ļoti reti). Kā visiem tapiru mazuļiem tam ir sarkanbrūns apspalvojums ar baltiem lāsumiem un svītrām, kas lieliski maskē mazo tapiru meža gaismēnu spēlē. Lēnām apspalvojums mainās un kļūst tāds pats kā pieaugušajiem tapiriem. Pirmo nedēļu pēc piedzimšanas mātes mazuli paslēpj meža biezoknī, kamēr pati dodas ganībās. Māte atgriežas ik pa laikam, lai pabarotu mazuli ar pienu. Pēc nedēļas mazulis sāk mātei visur sekot. Trīs nedēļu vecumā mazais tapirs var jau peldēt. Māte pārtrauc mazuli zīdīt pēc viena gada. Dzimumbriedumu tapirs sasniedz apmēram 1,5—2 gadu vecumā. Centrālamerikas tapirs var nodzīvot vairāk kā 30 gadus.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
