Rīgas Valsts 3. ģimnāzija

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija^[1] ir Rīgas vidējās izglītības iestāde, kas specializējas vairāku mācību programmu padziļinātā apgūšanā. Valsts ģimnāzijas statuss skolai piešķirts 2009. gadā.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Atrašanās vieta
Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Grēcinieku iela 10, Rīga,  Latvija
Koordinātas	56°56′49″N 24°6′32″E
Informācija
Skolas tips	valsts ģimnāzija
Dibināta	1918 (1805)
Direktors	Andris Priekulis
Skolēnu skaits	738 (2023)
Valodas	Latviešu
Mājaslapa	www.r3g.lv

Mācību programmas

1. Pamatizglītības programma (7.-9.klase) profesionāli orientētais virziens
2. Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) matemātikas,dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programma - matemātika;
3. Vispārējās vidējās izglītības (10.-12.klase) vispārizglītojošā virziena programma;
4. Vispārējās vidējās izglītības (10.-12.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, padziļināti - matemātika, fizika un datorzinības;
5. Vispārējās vidējās izglītības (10.-12.klase) matemātikas, datorzinību un tehnikas virziena programma, padziļināti - matemātika, ekonomika un datorzinības;
6. Vispārējās vidējās izglītības (10.-12.klase) profesionāli orientētā virziena programma, padziļināti - matemātika, angļu valoda, komerczinības;
7. Vispārējās vidējas izglītības (10.-12.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, padziļināti - matemātika, bioloģija, ķīmija.

Vēsture

Rīgas pilsētas meiteņu skolas ēka 19. gadsimtā, kurā līdz 1966. gadam atradās Rīgas 3. ģimnāzija (vidusskola).

Rīgas 3. vidusskola ir dibināta 1918. gada decembrī, pārveidojot par jaukto skolu 1805. gadā dibināto Pilsētas meiteņu skolu (Stadt-Töchterschule zu Riga), Nikolaja bulvārī 2 (tagad pamatskolas "Rīdze" ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 2). Sākotnēji Pilsētas meiteņu skola bija atradusies Lielās Miesnieku un Mazās Mūku ielas stūrī, bet no 1861. gada Lielās un Mazās Jaunielas stūrī. Meiteņu skola Pirmā pasaules kara gados bija pārtraukusi darbību tās telpās izvietotās kara lazaretes dēļ.

Rīgas 3. vidusskolas mācību darbs sākās ar 397 meitenēm un 64 zēniem Pētera Stučkas valdības laikā 1919. gada 15. janvārī franču valodas skolotājas Emmas Vitenbergas-Traubergas vadībā. Pēc tam, kad Rīgu ieņēma Niedras valdībai pakļautais karaspēks, 4. jūnijā viņu atstādināja un skolas vadību uzticēja skolotājam Ansim Dreimanim, kas savas pilnvaras nodeva atkal E. Vitenbergai-Traubergai (vēlāk Vitenberga-Liekne) 30. septembrī. 1919./20. mācību gadā 15 klasēs mācījās 530 audzēkņi: pamatskolā 66, reālskolā 178, reālģimnāzijā 148 un apvienotajā ģimnāzijā 34. Skolas pedagoģiskā konference 1919. gadā nolēma pārvērst skolu par meiteņu skolu un par skolas pārziņa biedru ievēlēja vēlāk pazīstamo vēsturnieku Jāni Straubergu. Zēni tika pārvietoti uz 1. un 2. vidusskolu un tika atjaunota Pilsētas meiteņu skola direktora Teodora Andrusa vadībā. No 1925. gada mācības notika pēc kabinetu sistēmas un pēc praktiskās un reālģimnāzijas programmām.

Saskaņā ar 1929. gada 22. augusta likumu vispārizglītojošās ģimnāzijas pārdēvēja par ģimnāzijām. 1934. gadā par Rīgas 3. ģimnāzijas direktoru tika iecelts Artūrs Nāgels, Emma Vitenberga-Liekne kļuva par inspektori. 1939. gada 15. janvārī skolai tika pasniegts karogs, uz kā bija izšūta devīze: "Dzīve ir darbs, pienākums un uzticība". Pirmajos 20 darbības gados skolā bija bijuši 19 izlaidumi un to absolvēja 1810 meitenes un 1 zēns.

Pēc Latvijas okupācijas 1940./41. mācību gada skolā atkal ieviesa kopapmācību meitenēm un zēniem un skolu atkal vadīja E. Vitenberga-Liekne. Vācu okupācijas laikā viņu apcietināja un nošāva. 1966. gada 1. septembri skola tika pārcelta uz jaunuzceltu ēku Grēcinieku ielā 10 (arhitekts Kārlis Plūksne). No 1969. gada 1. septembra skolas direktors bija Valdis Bērziņš, kas šajā amatā nostrādāja 30 gadus. 2000. gada 7. novembrī par skolas direktoru tika iecelts Andris Priekulis. 2003. — 2004. gadā notika skolas ēkas rekonstrukcija (arhitekts Vitālijs Fjodorovs). 2009. gadā skolai piešķīra Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas nosaukumu.

Pazīstami skolotāji un skolēni

Jānis Lieknis Emma Liekne Jānis Straubergs Elfrīda Karlsone-Kukaine Pāvils Dāvis Austra Kārkliņa Austra Dāle Ernests Blese Kārlis Dēķens Dagnija Zigmonte Zigrīda Eglīte Vija Artmane Velta Līne Normunds Rutulis Kristīne Kārkliņa Dairis Bertāns Dāvis Bertāns Roberts Gobziņš Ojārs Siliņš Žermēna Heine-Vāgnere Juris Hlevickis Arvīds Prēdelis Sinta Sprudzāne Kristīne Kārkliņa Uldis Vazdiks Baiba Indriksone Biruta Jansone

Igors Vihrovs Ilona Leimane Elfrīda Rapa Mārtiņš Bondars Dace Priede Pēteris Laķis Raimonda Vazdika Ilze Vazdika Juris Frinbergs Ilze Lieckalniņa Madara Dišlere Rasma Garne Varis Piņķis Aija Poča Toms Auniņš Lelde Dreimane Jolanta Daiga Valdis Villerušs Astrīda Gulbe Arta Biseniece Jānis Balodis (dramaturgs) Paula Pļavniece Tīna Laura Graudiņa Valdis Krisbergs Ralfs Eilands

Atsauces

1. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izglītības iestāžu pārskati^{[novecojusi saite]}