Austra Dāle

Austra Dāle (1892—1972) bija latviešu skolotāja un dzejniece.

Austra Dāle ap 1930. gadu Personīgā informācija Dzimusi 1892. gada 23. jūnijā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) Mirusi 1972. gada 6. februārī (79 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad  Latvija) Tautība latviete Brāļi Pauls Dāle Dzīvesbiedrs Atis Ķeniņš Bērni Gundars Ķeniņš-Kings, Agris Ķeniņš

Literārā darbība Pseidonīms Fiametta Nodarbošanās dzejniece Valoda latviešu Augstskola Latvijas Universitāte Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Dzīvesgājums

Dzimusi 1892. gada 23. jūnijā Rīgā namsaimnieka ģimenē, viņas vecākais brālis Pauls Dāle vēlāk kļuva par filozofu. Mācījās Maldoņa ģimnāzijā (1901—1910). Strādāja par skolotāju M. Milleres privātģimnāzijā Rīgā (1912—1914). 1911. gadā laikraksts "Latvija" publicēja viņas tulkoto Stendāla stāstu "Kastro klostera priekšniece", bet 1913. gadā — viņas dzejoli "Gavēņa laikā".

Pirmā pasaules kara laikā Austra Dāle devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur studēja vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos un strādāja Maskavas latviešu bēgļu skolās. 1917. gadā kopā ar brāli atgriezās Latvijā, strādāja Valmieras ģimnāzijā, vēlāk Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā (1919—1924). 1922. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas", bet 1923. gadā Austra Dāle apprecējās ar skolotāju un politiķi Ati Ķeniņu.

Studēja Latvijas Universitātē, pēc kuras beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929). Pēc 1930. gada strādāja V. Olava komercskolā (1930—1936), bija žurnāla "Latviete" redaktore (1934—1940), šajā laikā publicēja daudz apcerējumu un recenziju par literatūru, kā arī dzejoļu krājumus "Dzīves dziesma" (1935) un "Vēju vēstis" (1937).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā viņas vīrs Atis Ķeniņš mēģināja "Tautas Saeimas" vēlēšanās izvirzīt Demokrātiskā bloka sarakstu, tādēļ septembrī tika apcietināts un 1941. gada 8. martā Ati Ķeniņu notiesāja un izsūtīja uz Akmoļinskas apgabalu. Vācu okupācijas laikā 1944. gadā Austra Dāle publicēja dzejoļu krājumu "Tāli gaisi", pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā 1944. gada novembrī no izsūtījuma atgriezās Atis Ķeniņš. Latvijas PSR laikā viņa pārsvarā nodarbojās ar atdzejošanu no krievu valodas (A. Puškina, N. Ņekrasova lirika, I. Turgeņeva romāns "Tēvi un dēli", 1949). Atis Ķeniņš par pretpadomju darbību tika otrreiz apcietināts un izsūtīts uz Kokčetavas apgabalu (1951—1955).

Neilgi pirms nāves iznāca viņas pēdējais dzejas krājums "Sanoši strauti" (1970). Mirusi 1972. gada 6. februārī Rīgā, apbedīta Rīgas Meža kapos.

Darbi

Dzejoļu krājumi "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi — romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums.^[1]

Tulkojumi

• Johans Volfgangs fon Gēte: Gara radinieki (Die Wahlverwandtschaften, Apgāds “Zelta ābele”, 1944.g., digitalizējusi Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Nacionālā bibliotēka)

Literatūra

• L. Jēger-Freimane P. Atziņu ceļi. Rīga, 1936;
• L. Liepa. Ķeniņu gars. Labrīt, 1994, 4. VI;
• V. Ancītis. Austrai Dālei - 100. Rakstnieka Vārds, 1992, 16. VII;
• I. Bērsons. Deviņi likteņi. Rīga, 2001.

Atsauces

1. LU LFMI Latviešu folkloras krātuve^{[novecojusi saite]}