Remove ads
Velta Līne (dzimusi 1923. gada 28. augustā Rīgā, mirusi 2012. gada 31. decembrī)[1] bija latviešu aktrise. Kopš 1945. gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī. Aktiera un kino režisora Gunāra Cilinska dzīvesbiedre.
| Velta Līne | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
| Dzimusi |
1923. gada 28. augustā Rīga, Latvija | |||||
| Mirusi | 2012. gada 31. decembrī (89 gadu vecumā) | |||||
| Nodarbošanās | aktrise, sabiedriska darbiniece | |||||
| Darbības gadi | 1945—2012 | |||||
| Vecāki | Mārtiņš Līnis, Anna Līne | |||||
| Dzīvesbiedrs | Gunārs Cilinskis | |||||
| Bērni | Aigars Cilinskis | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Bērnība un skolas gadi
Velta Līne ir dzimusi Rīgā 1923. gada 28. augustā trīs bērnu ģimenē.[2] Viņas tēvs, Mārtiņš Līnis bija strādnieks, māte Anna — mājsaimniece. Bērnībā vasaras aktrisei pagājušas laukos, dzīvojot un ganot lopus pie dažādiem saimniekiem. Interese par teātri sāka veidoties jau agrā bērnībā, kad sākusi izgriezt no žurnāla "Atpūta" lappusēm aktrišu portretus, tos datējusi un krājusi. Beigusi Rīgas 38. pamatskolu Grīziņkalnā. Kā skolā, tā arī bērnu profesionālās orientācijas institūtā izteica vēlmi kļūt par aktrisi. 13 gadu vecumā pirmo reizi apmeklēja teātra izrādi. 1937. gadā sāka mācīties Rīgas 3. ģimnāzijā, kas atradās blakus Nacionālajam teātrim. Ģimnāzijā topošā aktrise pirmo reizi piedalījās profesionāla režisora Felicitas Ertneres sagatavotā izrādē „Zelta zirgs”, kurā tēloja Balto tēvu. Sākās karš un Latviju okupēja vācu karaspēks, kurš konfiscēja 3. ģimnāzijas telpas, tāpēc pēdējo gadu mācības notika bijušās izdevniecības "Liesma" ēkā iepretim Nacionālajai operai.
Studiju laiks
1942. gada 2. oktobrī Velta Līne tika uzņemta Rīgas Tautas teātra aktieru studijā, kur bija ieradusies pēc sludinājuma, nokārtojot pārbaudījumus kā vislabākā pretendente 32 iekļuvušo vidū.[3] Pats Tautas teātris, kuru juridiski pārzināja arodu savienība "Atpūta un dzīvotprieks", tika izveidots uz likvidētā Rīgas Krievu teātra bāzes, kurā, galvenokārt, tika iestudētas vācu rakstnieku darbu lugas un operete. Teātra studijas nodarbības sākās 1942. gada 1. novembrī. Velta Līne mācījās pie izciliem pedagogiem, starp kuriem minami Juris Jurovskis, Kristaps Linde, Zeltmatis, Ernests Feldmanis. Lai izvairītos no "darba dienesta" vai izsūtīšanas uz Vāciju, kas draudēja nekur pa dienu neaizņemtām personām, papildus vakara nodarbībām teātrī topoša aktrise vienlaicīgi mācījās bērnudārza audzinātāju kursos, kurus arī beidza. 1944. gada rudenī, Rīgai tuvojoties padomju karaspēkam, dzīve kļuva nemierīgāka, studijas jaunieši bēguļoja, lai izvairītos no piespiedu darbiem vai iesaukšanas armijā. Veltas Līnes dzimšanas dienā, 28. augustā, gestapovieši ieradās ģimenes dzīvoklī un veda visus uz pratināšanu. Vēlāk ģimene muka uz Dundagu, ko no Rīgas nogrieza frontes līnija. Viņi palika Kurzemes katlā un atpakaļ Rīgā tika 1945. gada maija vidū,[4] tāpēc Tautas teātra studiju pabeigt neizdevās. Atgriezusies Rīgā, Velta Līne uzmeklēja studiju biedru Ēriku Brītiņu, no kura uzzināja, ka Drāmas teātrim nepieciešami aktieri. Ar teātra studijas pasniedzēju Ernesta Feldmaņa un Rūdolfa Baltāvilka palīdzību Velta Līne 1945. gada 28. jūnija tika uzņemta Drāmas teātra trupā un studijā. 1946. gada 21. decembrī viņa aizstāvēja diplomdarbu izrādē "Pelnrušķīte" un kopš 29. decembra skaitījās kvalificēta aktrise. Aktrises tēvs Mārtiņš nomira 1970. gada decembrī un māte Anna pēc 5 mēnešiem, 1971. gada 1. maijā.
Remove ads
1955. gadā Mākslas un literatūras dekādes laikā Maskavā aktrise iepazinās ar aktieri Gunāru Cilinski (1931—1992), ar kuru salaulājās 1957. gada rudenī. 1958. gada 24. maijā, dienu pēc Gunāra Cilinska dzimšanas dienas, piedzima Aigars, abu dēls, kurš arī ieguva aktiera izglītību Latvijā un režisora izglītību Krievijā (miris). Ģimene sākumā dzīvoja Veidenbauma ielā, vēlāk uzbūvēja māju Baltezerā.
- Staļina prēmija, 2. pakāpes par Kaivas lomu Arvīda Griguļa lugā „Māls un porcelāns” (1948)
- Staļina prēmija, 3. pakāpes (1951)
- Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1964)
- PSRS Tautas skatuves māksliniece (1973)
- Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (4. šķira) (2000)
- "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2000)
- "Spēlmaņu nakts" balva par labāko 2002./2003. gada sezonas dramatisko aktrisi par Fainas Raņevskas lomu izrādē "Divas sirdis" (2003)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads