From Wikipedia, the free encyclopedia
Plēkšņu kvieši jeb speltas kvieši (Triticum spelta; Triticum dicoccum[1]) ir kviešu suga, kas tiek audzēta jau aptuveni 5000 gadus.
| Plēkšņu kvieši Triticum spelta | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Apakšdzimta | Pooideae |
| Ģints | Kvieši (Triticum) |
| Suga | Plēkšņu kvieši (T. spelta) |
 Plēkšņu kvieši Vikikrātuvē | |
Plēkšņu kvieši daļā Eiropas bija nozīmīgi no bronzas laikmeta līdz viduslaikiem; šobrīd tie tiek audzēti Centrāleiropā un Spānijas ziemeļos, un piedzīvo uzplaukumu veselīgās pārtikas sektorā. Plēkšņu kvieši dažreiz tiek uzskatīti par mīksto kviešu (Triticum aestivum) pasugu, un tādā gadījumā tās botāniskais nosaukums ir Triticum aestivum subsp. spelta. Tie ir heksaploīdi kvieši, kas nozīmē, ka tiem ir seši hromosomu komplekti.
Grieķu mitoloģijā plēkšņu kvieši (ζειά [zeiá] grieķu) bija dāvana grieķiem no dievietes Dēmetras. Senākās arheoloģiskās liecības par plēkšņu kviešiem ir no piektā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, Aizkaukāzā, Melnās jūras ziemeļaustrumos, lai gan visbagātīgākie un labāk dokumentētie arheoloģiskie pierādījumi par plēkšņu kviešiem atrodas Eiropā.[2] Plēkšņu kvieši atrasti arī neolīta vietnēs (2500—1700 p.m.ē.) Centrālajā Eiropā.[3] Bronzas laikmetā plēkšņu kvieši plaši izplatījās Viduseiropā. Dzelzs laikmetā (750—15 p.m.ē.) plēkšņu kvieši kļuva par galveno kviešu sugu Vācijas dienvidos un Šveicē, un no 500 g. p.m.ē. tos izmantoja arī Lielbritānijas dienvidos.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
