Pauls fon Lilienfelds-Toals
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pauls fon Lilienfelds-Toals (vācu: Paul Fromhold Ignatius von Lilienfeld-Toal, krievu: Павел Фёдорович Лилиенфельд-Толь; 1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēterburgas vicegubernators (1867-1868), Kurzemes gubernators (1868-1885). Starptautiskā socioloģijas institūta prezidents (1897–1898). Viņa bibliotēkas pārzinis, bet vēlāk personīgo rakstu kolektors kopš 1873. gada bija Juris Māters.
|
Dzimis 1829. gada 29. janvārī Belostokā virsnieka un ierēdņa Oto Frīdriha fon Lilienfelda un viņa sievas Konstances, dzimušas Dovrē (d'Auvray), ģimenē. Viņa vectēvs bija Krievijas Impērijas ģenerālis Fredriks Dovrē (Fredrik August d'Auvray). Bērnību pavadīja Halikas muižā (igauņu: Halinga, igauņu: Hallick) Pērnavas apriņķī. Mācījās Pēterburgas reformātu baznīcas pansijā, vēlāk Pēterburgas 1. ģimnāzijā un Aleksandra licejā, kuru 1848. gadā pabeidza ar zelta medaļu.
Bija ierēdnis Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrijas ekonomiskajā departamentā (1849-1853), Igaunijas guberņas gubernatora kancelejas direktora palīgs (1853-1855), Somijas ģenerālgubernatora Frīdriha fon Berga (1855-1861) īpašo uzdevumu palīgs. Krimas kara laikā organizēja Somijas piekrastes aizsardzību pret Lielbritānijas flotes uzbrukumiem. 1858. gadā apprecējās ar grāfieni Karolīni fon Mellīnu, 1860. gadā ar pseidonīmu Ļiļejevs (Лилеев) publicēja "Politekonomijas pamatus" (Основные начала политической экономии).
No 1861. gada saimniekoja savās muižās pie Pēterhofas, bija apriņķa miertiesnesis, 1863. gadā saņēma Krievijas Impērijas Senāta atļauju papildināt uzvārdu ar sievas dzimtmuižas Toalas (igauņu: Tuhala) nosaukumu - fon Lilienfelds-Toals. 1864. gadā viņu ievēlēja par Pēterhofas zemstes priekšsēdi, bet 1867. gadā par Pēterburgas guberņas vicegubernatoru.
1868. gadā Pauls fon Lilienfelds-Toals tika iecelts par Kurzemes gubernatoru un līdz 1881. gadam pamatā uzturējās Jelgavas pilī. Viņa laikā notika Kurzemes guberņas lielceļu izbūve un jūrskolu dibināšana. Pēc Krišjāņa Valdemāra ierosmes atļāva dibināt jūrskolas Ģipkā (1869), Ventspilī (1871), Jūrkalnē un Užavā (1872), Lubezerē (1874), Palangā (1874), Engurē (1875) un Liepājā (1876).
1872. gadā ar iniciāļiem P.L. izdeva savu galveno zinātnisko darbu "Domas par nākotnes socioloģiju" (Мысли о социальной науке будущего), ko papildinātā variantā izdeva arī vāciski.
1885. gadā viņu ievēlēja par Krievijas Impērijas Senāta locekli. 1890. gadā ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.
1894. gadā franciski publicēja rakstu "Sociālā patoloģija" (La pathologie sociale), uzstājās starptautiskos socioloģijas kongresos ar ziņojumiem La methode organique en sociologie (1894) un Y. a-t-il une loi de l’evolution des formes politiques? (1895), kuros cilvēlu sabiedrības funkcionēšanu pielīdzināja dzīva organisma funkcionēšanai, salīdzinot cilvēkus ar šūnām, bet pārvaldes sistēmu ar nervu sistēmu. Sabiedrība iziet līdzīgus attīstības ciklus kā atsevišķa cilvēka organisms (embrioģenēze, bērnība, nobriešana, nāve). Tika ievēlēts par Starptautiskā socioloģijas institūta prezidentu (1897–1898).
Miris 1903. gada 11. janvārī Pēterburgā.[1] Viņa vārdā nosaukta Pāvilosta (vācu: Paulshafen).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.