Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības. Kurzemes bruņniecība sāka veidoties 13. gadsimtā kā Kurzemes sabiedrības valdošā šķira teritorijās, ko pārvaldīja Livonijas ordenis, Kurzemes bīskapija, vēlāk tā veidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes, Piltenes apgabala un Kurzemes guberņas administrāciju.

Apvienotās Kurzemes un Piltenes bruņniecības ģerbonis

Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatas titullapa.

Vēsture

1629.—1634. gados Kurzemē tika imatrikulētas 119 bruņnieku dzimtas, bet no 1819. līdz 1841. gadam tajā iekļāva arī Piltenes apgabala bruņniecību. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

Savu publisko un tiesisko funkciju tā zaudēja līdz ar Latvijas valsts pasludināšanu un 1920. gada agrāro reformu, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji no Latvijas izceļoja. 1949. gadā kopā ar Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.".

Kurzemes Bruņniecības nams

Kurzemes bruņniecības nams Jelgavā ir celts no 1803. līdz 1805. gadam vietā, kur iepriekš atradies Ģildes nams. Sākotnēji tā bija viena no lielākajām ēkām pilsētā — divos stāvos ar augstu jumtu, taču ap 1832. gadu jau kļuvusi par mazu, tādēļ no 1837. līdz 1838. gadam pārbūvēta pēc Emīla Jūliusa Augusta Štrausa (Strauss) projekta. Tagad fasādi rotāja korintiskā stila kolonnas un klasisks meandra ornaments. 1841. gadā mākslinieks Johans Frīdrihs Vēnerts (Wernert) vēlīnā ampīra stilā apgleznoja bruņinieku zāli, ēdamistabu un kāpņu telpas. Bruņniecības nama pirmajā stāvā atradās kanceleja, bet otrajā — reprezentācijas telpas, un, iespējams, arī Dzeltenais salons. 1922. gadā namu piešķīra Jelgavas Valsts ģimnāzijai,^[1] kas tur darbojās līdz 1939. gadam, kad Kurzemes Bruņniecības namu nojauca, un blakus kvartālā 1940. gadā uzcēla viesnīcu "Jelgava", kas bija daļa no Ulmaņa valdības iecerētās Driksas krastmalas pārbūves.^[2]

• 
  Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada)
• 
  Kurzemes Bruņniecības nama ēka Upes ielā Jelgavā

Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstītās dzimtas

• Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1620.-1634. gados imatrikulēja pašas senākās Kurzemes bruņniecības dižciltīgo dzimtasː^[3]

1. kategorijas dižciltīgo dzimtasː von dem Grimberg genannt Altenbockum (1620); von Ascheberg (1634); von Berg a. d. H. Carmel (1620); von Bistramb (1620); von Blankensee-Fircks (1620); von Blomberg (1620); von Bolschwing (1634); von Bönninghausen genannt Budberg (1620); von der Brincken (1620); von Brockhausen (1631); von dem Broel genannt Plater (1620); von Brunnow (1620); von der Brüggen (1631); von Buddenbrock (1620); von Buttlar (1620); von Buchholtz (1620); von Büldring (1634); von Dönhoff (1620); von Dorthesen (1620); von Drachenfels (1620); von Elmendorff (1620); von Pfeilitzer genannt Franck (1620); von Foelkersam (Völckersahm, Foelkersamb) (1620); von Finkenaugen (1620); von Fircks (1620); von Freytag genannt Löringhoff (1620); von Funck (1631); von Fürstenberg (1620); von Vietinghoff genannt Scheel (1620); von Goes (1620); op dem Hamme genannt Schoeppingk (1620); von Hahn (1620); von Hahn a. d. H. Postenden (1620); von Hahnebohm (1634); von Grothuss (1620); von Grothuss a. d. H. Ruhenthal, Bersteln und Schwitten (1620); von Haudring (1631); von Heyking (1620); von Keyserling (Keyserlingk) (1631); von Keyserling zu Rautenburg (Keyserlingk) (1631); von Hohenastenberg genannt Wigandt (1620); von Hoyningen genannt Huene (1620); von der Howen (1620); von Königseck (1620); von Kersenbroick (1631); von Klebeck (1631); von Landsberg (1620); von Klopmann (1620); von Knorre (Knorring) (1620); von Krummes (1631); von Lieven (1631); von Lüdinghausen genannt Wolff (1620); von Nagel (1620); Neuhoff genannt von der Ley (1634); von Mannteuffel (1620); von Mannteuffel genannt Szoege (1620); von Medem (1620); von Meerfeldt (1620); von Meerscheidt genannt Hüllessem (1620); von Mirbach (1620); von Nettelhorst (1620); von Nolde (1620); von Oelsen (1620); von der Osten genannt Sacken (1620); von Plettenberg (1620); von Puttkammer (1620); von Rahden (1620); von Rappe (1620); von Rehbinder (1620); von Reiher oder Reyer (1631); von Reutern von Nolcken (1620); von der Recke (1620); von der Ropp (1620); von Rummel (1631); von Sesswegen genannt Güldenbogen (1631); von Syberg zu Wischlingen (1620); von Schaffhausen (1620); von Schwerin (1631); von Schenking (1620); Schilling von Schillingshof (1620); von Schilling (1620); von Schilling a. d. H. Lahnstein (1620); von Schlippenbach von Wath und Sköfde von Ljuxula und Salingen (1620); von Schlippenbach (1620); von Schmysingk genannt Korff (1631); von Steinrath (1620); von Stempel (1634); von Stickhorst (1634); von der Streithorst (1631); von Stromburg genannt Stromberg (1620); von Schulte (1631); von Tiedewitz (1631); von Tiesenhausen a.d.H. Elley (1631); von der Tinnen (1620); von Tippelskirch (1634); von Torck (1620); von Trankwitz (1620); von Trotta genannt Treyden (1620); von der Wenge genannt Lambsdorff (1620); von Witten (1631)
2. kategorijas dižciltīgo dzimtasː von Adamowicz genannt Adam (1634); von Adeling (1631); von Bercken (1631); von Brüggener (1631); von Düsterlohe (1634); von Fresendorff (1620); von Vischer a.d.H. Vizehden (1634); von Meißner (1634); von Piele genannt Pfeil (1631); von Rosenberg (1631)
3. kategorijas dižciltīgo dzimtasː von zum Berge (1634); von Dreylingk (1620); von Henning (1620); von Hoerner (1620); von Piepenstock (1634); von Schelking (1620); von Schroeders (1620); von Thor-Haken (1631)

• Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1637.-1795. gados papildus imatrikulēja šādas dižciltīgo dzimtasː
  • Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː von Albedyll (1778); von Ascheberg-Soefdeborg und Ågerup (1688); von Ascheberg-Kettler (1794); von Biron (1730); von Blomberg (1642); von Bodendieck (1642); von Brasch (1795); von Browne-Camus (1784); von Budde (1648); von Derschau (1682); von Ehden (1718); von Elmpt (1784); von Fricke (1637); von Galau (1648); von Hoff (1648); von Königsfels (1788); Kiewel von Kiefelstein (1637); von Knigge (1763); von Kühnrath (1637); von Loebel genannt Leubel (1645); von Ledebuer (1662); von Löwis of Menar (1786); von Maltitz (1786); von Meyendorff (1793); von Meyer genannt Rautenfels (1645); von Mestmacher (1789); von Michelsohnen (1784); von Münchhausen (1648); von der Pahlen (1778); von der Pahlen von Astrau (1778); von Paskau (1648); von Ringemuth (1637); von Simolin (1786); Edler von Simolin (1786); von Scholtz oder Schulte (1642); von Tornow (Tornauw) (1639); von Walden (1648); von Wildemann (1637); Woronzow (1784)
  • Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː von Alopaeus (1784); von Bagge af Boo (1731); von Brühl (1731); von Derschau (1682); von Dörper (1784); von Elmpt (1784); von Königsfels (1788); von Maydell (1729); von Mengden (1780); von Mentzel (1677); von Richter (1783); Rumjänzow (1777); von Simolin-Bathory (1791); von Simolin-Wettberg (1791)

• Kurzemes guberņas laikā papildus imatrikulēja šādas dižciltīgo dzimtasː
  • 1795.-1817. gadosː von Ampach (1801); Arseniew (1808); von Bekleschew (1808); von Brasch (1795); von Briskorn (1799); von Büxhowden (1805); von Diebitsch-Sabalkanski (1801); von Diebitsch und Narten (1801); von Dühamel (1801); Golizyn (1795); Golowkin (1803); Kutaiszow (1801); von Nesselrode-Ehreshoven (1817); von der Oest a. d. H. Driesden (1801); von Ovander (1801); von Paulucci (1814); von Piattoli (1808); von Reibnitz (1817); Edler von Rennenkampff (1801); von Rüdiger (1799); zu Sayn und Wittgenstein (1817); zu Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg (1817); von Tiesenhausen (1801); von Uexküll-Güldenband (1808); Witte von Wittenheim (1799); Herzog Würtemberg (1805); arī Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː von Bach (1805); von Berner (1797); Bienemann von Bienenstamm (1797); von Büxhowden (1805); von Dansas (1803); von Grandidier (1803); von Königsfels (1799); von Stanecke (1803); von Scheinvogel (1799); Trompoffski (1797)
  • 1823.-1912. gadosː Anrep-Elmpt (1854); von Balugjanski (1840); von Benckendorff (1840); von Bönninghausen genannt Budberg (1833); von Böttiger (1882; 1909); von Brevern (1833); von Bruiningk a. d. H. Hellenorm (1840); von Bunge (1865); von Creutz (1833); von Cancrin (1833); zu Castell-Rüdenhausen (1906); von Dermont-Siwicki (1845); von Gerschau (1840); Gerschau von Flotow (1897); Gortschakow (1865); von Greigh (1912); von Gruenewaldt (1840); von Helmersen (1875); zum Ielita-Wolski (1841); von Keller (1860); Kisselew (1840); von Klein (1865); von Kleist-Keyserlingk (1863); von Kleist vom Loss (1863); Komorowski von Liptau und Orawa (1841); Schmidt von der Launitz; von der Launitz (1860); von Landsberg (1860); Lewaschew (1840); Lepkowski (1841); von Lilienfeld-Toal (1890); von zur Mühlen (1845); Nowossilzow (1823); von Nolde-Startschenko (1845); von Nolcken (1845); von Oettingen (1860); Orlow (1840); von der Osten genannt Sacken (1833); von Patkul (1840); Prosorowsky-Golizyn (1894); zu Sayn-Wittgenstein-Sayn (1840); von Samson-Himmelstjerna (1840); von Saltza (1823); von Sievers a. d. H. Euseküll (1857); Suworow-Rimnikski Italiski (1851); von Stackelberg (1840; 1870); von Stieglitz (1840); Schuwalow (1833); von Tideböhl (1875); von Totleben (1857); Tyszkiewicz (1841); von Uexküll (1865); Walujew (1865); von Walther (1869); Wassiltschikow (1840); Wolkonsky (1840)
  • 1952.-1961. gados papildus imatrikulēja šādas dižciltīgo dzimtasː von Wahl (1956); von Böttiger (1952; 1953; 1961)

Pēdējā ģenealoģijas rokasgrāmatā minētās dzimtas

Arseņjevi Ašebergi un Ašebergi-Ketleri Bages Bahi Balugjanski Bēri Bētiheri Bīnemaņi fon Bīnenštami Bistrami Brēverni Brigeni Budbergi-Benninghauzeni Buholci Dahsfeldi Deršavi Elzeni Engelharti Felkerzāmi Firksi Freitāgi - Loringhofeni

Funki Gori Grandidjē Hāni Hāreni Herneri Hoiningeni-Hīnes Holteji Hoveni Keizerlingi Kleisti Klihsneri Komorovski Koskuli Kutaisovi Landsbergi Lizanderi Maideli Manteifeļi-Cēges

Mēršeidi-Hīlesemi Mirbahi Noldes Nolkeni Orgīsi-Rūtenbergi Pāleni Pšesdecki Rādeni Reibnici Fon der Rekes Renenkampfi Fon der Ropi Šlipenbahi Štakelbergi Vasiļčikovi Viteni Zasi Zēfeldi Zimolini

Ārējās saites

Par Kurzemes bruņniecības soliem (Ritterbank) un dižciltīgo matrikula (vāks, 1841).

• Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa
• Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.^{[novecojusi saite]}
• Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.^{[novecojusi saite]}
• Kurzemes bruņniecības matrikula. Liepājaː 1841

Skatīt arī

• Piltenes bruņniecība
• Igaunijas bruņniecība
• Vidzemes bruņniecība

Atsauces

1. Kurzemes Bruņniecības nams no LNB projekta "Zudusī Latvija"
2. "TOLAIK UN TAGAD. Kurzemes bruņniecības nams". Zemgales Ziņas. 2010. gada 29. maijs. Arhivēts no oriģināla 2021. gada 16. Decembris. Atjaunināts: 2021. gada 16. Decembris.
3. vesture.eu