From Wikipedia, the free encyclopedia
Koskuli (vācu: von Koskull) jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā.
Koskuļu dzimta pieder pie senākajām vācbaltiešu dzimtām Latvijā, kuras pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. Dzimtas leģenda vēstī, ka viņu priekšteči ieradušies Līvzemē no Vācijas jau 12.-13. gadsimtā,[1] bet uzvārds Koskuls liecina par tā vietējo līvisko izcelsmi[2] — tāpat kā uzvārdi Uxkull, Pattkull, Paykull. Līdzīgais ģerbonis netieši liecina par kopīgu izcelsmi ar Pālenu dzimtu.
Pirmā rakstītā ziņa par Rīgas arhibīskapa vasali Andreju no Koskeles (latīņu: de Koskele) atrodama 1302. gadā. Koskuļu dzimtai piederēja zemes īpašumi Rīgas arhibīskapijas "Līvu galā" Dikļu-Augstrozes draudzes novadā, tagadējos Dikļu un Umurgas pagastos. Zināms, ka Koskuliem 14. gadsimtā piederējusi Ozolu muiža ar Kalnamuižu (Lappier mit Carlsberg), kas senāk saucās par Stumpeni (Stumpen) vai Koskuļu (Koskullshof) muižu un Budenbrokas muiža, kas tolaik saucās par "Skuju Pālenu" muižu (Schujenpahlen).
Dzimtas locekļi 14.-16. gadsimtā piedalījās Livonijas konfederācijas valstu karos, bruņinieka Klausa Koskula vārds atrodams 1423. gada Melno miera līgumā (Vertrag von Melno-See) ar Lietuvas dižkunigaitiju. Zināms, ka Brands Koskuls bija Turaidas pils fogts (1417–1420), Hinrihs Koskuls bija Tērbatas fogts (1458), bet Jakobs Koskuls Kokneses pils fogts (1469). Livonijas kara laikā Andrejs Koskuls bija arhibīskapijas Turaidas pils fogts (1559–1569). Viens no dzimtas atzariem pārcēlās uz Zviedriju un 1638. gadā tika uzņemts zviedru dižciltīgo sarakstos.
Līdz mūsdienām saglabājies arī dzimtas atzars, kas cēlies no Šķirstiņu muižas (Napküll mit Sutzen), zināms, ka viņu īpašumā līdz 1680. gadam atradās arī Blomes muiža (Kulsdorf) un pie Katvaru muižas piederošais Lemskules ciems (Dorf Lemskull). Pie šī atzara piederēja zviedru armijas ģenerālmajors Oto Johans Koskuls (Otto Johann Koskull, 1680-1728).
Citiem dzimtas atzariem līdz 18. gadsimtam piederēja Mazauces muiža (Klein-Autz) un Košķeles muiža (Ostrominsky jeb Osthof). Koskulu dzimtas Goldbekas atzaru (Koskull von Goldbeck, a.d.H. Ostrominsky) 1742. gadā ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Baltijas provincēs dzīvojošajiem Koskuliem 19. gadsimta vidū piešķīra pārmantojamu baronu titulu.
14.-19. gadsimtā Koskuļu dzimtai piederēja šādas muižas:[3]
.jpg)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
