Engelharti

Engelharti vai fon Enhelharti (vācu: von Engelhardt) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimta sākumā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Krievijā. 1853.—1854. gadā Engelhartiem tika piešķirts mantojams baronu tituls.

Pēc dzimtas leģendas tās pamatlicējs esot bijis Trešā Krusta kara bruņinieks Kārlis Bernhards, kas Akras aplenkuma (1189–1191) laikā izglābis Francijas karaļa Filipa II Augusta dzīvību. Par šo varonību viņš ieguvis pievārdu Engelharts ("eņģeļa spēks").

No vēsturiskiem dokumentiem zināms, ka dzimtas Livonijas atzara ciltstēvs Georgs Engelharts dzīvojis 15. gadsimta sākumā. 1496. gadā Rīgas arhibīskapijas domkapituls Hansam Engelhartam iznomāja muižu Krimuldas apkārtnē, kas vēlāk tika dēvēta par Engelharta muižu (Engelhardtshof). Pēc Hansa Engelharta nāves 1504. gadā par muižas īpašnieku kļuva viņa brālis Roberts vai Robrehts, kura trīs dēli Livonijas kara sākumā krita gūstā un tika aizvesti uz Krieviju. 1538. gadā dzimta ieguva arī Kujas muižu Cesvaines apkārtnē, kas palika viņu īpašumā līdz 1650. gadam. Roberta pirmais dēls Tomass pēc atbrīvošanas no gūsta atgriezās savā dzimtmuižā, otrais dēls Kaspars palika lielkņaza dienestā, bet trešais dēls Miķelis nokļuva Ungārijas, vēlāk Zviedrijas karaspēkā.^[1]

Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs brāļiem Kasparam, Fabiānam un Miķelim Engelhartiem 1622. gadā piešķīra muižas Zviedru Vidzemē, Miķeļa Engelharta pēcnācējiem līdz 1920. gadam piederēja Virķēnu muiža. Dzimtas Sēlijas atzaru dibināja Miķelis Didrihs Engelharts, kas 1678. gadā ieguva īpašumā Vecbornes muižu, 1682. gadā Lasenbekas muižu. No 1749. gada dzimtai piederēja arī Šenheidas muiža.

1745. gadā Engelhartu dzimta tika uzņemta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā ar Nr. 26. un 1841. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā ar Nr. 120.

17. gadsimta karu laikā Kaspara Engerharta dēls Verners iestājās Krievijas cara dienestā un pārgāja ortodoksajā ticībā un pieņēma vārdu Jeremejs Engelharts (Еремей Каспарович Энгельгардт), viņa dēli Sigismunds, Georgs un Johans (Степан, Юрий, Иван Энгельгардт) kļuva par Maskavas muižniekiem. Sigismunda Engelharta dēls Andrejs (Андрей Степанович Энгельгардт) bija dzimtas Smoļenskas atzara ciltstēvs. 18. gadsimtā Engelharti saradojās ar Krievijas dižciltīgajām dzimtām Potjomkiniem, Goļiciniem, Žukoviem, Jusupoviem.

Gustavs Frīdrihs fon Engelharts (Gustav Friedrich von Engelhardt, 1660–1722) - Zviedrijas armijas virsnieks, Rīgas komendants;
Vilhelms Heinrihs Engelharts (Вильгельм Карпович фон Энгельгардт vai Василий Карлович фон Энгельгардт, 1726–1797) - Krievijas Impērijas ģenerālis, Viborgas gubernators;
Gustavs Frīdrihs fon Engelharts (Gustav Friedrich von Engelhardt, 1732–1798) - vācbaltiešu politiķis, Igaunijas bruņniecības priekšstāvis;
Vasīlijs Engelharts (Василий Васильевич Энгельгардт, 1758—1789) - Krievijas Impērijas senators, Krievu-turku kara (1787–1792) dalībnieks;
Kristofors Frīdrihs Engelharts (Фёдор-Христофор Антонович Энгельгардт, 1762—1831) - kņaza Potjomkina ģenerāladjutants;
Oto Morics Ludvigs Engelharts (1778—1842) — Tērbatas Universitātes mineraloģijas profesors;
Georgs Reinholds Gustavs Engelharts (Егор Антонович Энгельгардт, 1775–1862) — Carskoje Selo liceja direktors (1816—1823);
Aleksandrs Engelharts (Александр Богданович Энгельгардт, 1795—1859) — Krievijas dienvidu militāro apmetņu priekšnieks, ģenerālis;
Kārlis Antons Gustavs Augusts Engelharts (1796—1872) - Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis;
Sergejs Engelharts (Сергей Петрович Энгельгардт, 1795—1870) — Mogiļevas gubernators;
Valeriāns Engelharts (Валериан Федорович Энгельгардт, 1797—1854) — Krievijas transporta inženieru institūta direktors (институт инженеров путей сообщения);
Oto Roderihs fon Engelharts (Otto Roderich von Engelhardt, 1819–1870) - Rīgas ārsts;
Gustavs Morics Konstantīns Engelharts (Gustav Moritz Constantin Engelhardt, 1828—1881) — Tērbatas Universitātes teoloģijas profesors;
Vasīlijs (Bazils) Engelharts (Василий Павлович Энгельгардт, 1828—1915) — Drēzdenes astronoms, publicējis rakstus par Suvorova Šveices karagājienu;
Aleksandrs Engelharts (Александр Николаевич Энгельгардт, 1832—1893) — lauksaimniecības zinātnieks;
Morics Aleksandrs Roderihs fon Engelharts (Moritz Alexander Roderich von Engelhardt, 1862–1934) - Rīgas ārsts, Vilhelma Purvīša atbalstītājs;
Vilhelms fon Engelharts (Wilhelm von Engelhardt, 1862-1921) - Šenheidas muižas un Meņģeles muižas īpašnieks, Baltijas landesvēra kavalērijas nodaļas komandieris;
Nikolajs Engelharts (Никола́й Алекса́ндрович Энгельга́рдт, 1867 — 1942) - krievu rakstnieks, dzejnieks un publicists ar pseidonīmu Gards (Гард);
Valters fon Engelharts (Walter von Engelhardt, 1864—1940) — daiļdārznieks, Diseldorfas parku direktors
Boriss Engelharts (Борис Александрович Энгельгардт, 1877—1962) — Krievijas virsnieks un politiķis, pēc Februāra revolūcijas pirmais Petrogradas komendants, Baltās kustības dalībnieks, pēc emigrēšanas strādāja Francijā par taksistu un Latvijā par Rīgas hipodroma treneri. Pēc Latvijas okupācijas 1940.—1946. gadā viņš atradās izsūtījumā Vidusāzijā, pēc tam saņēma atļauju atgriezties Rīgā.
Rūdolfs fon Engelharts (et:Rudolf von Engelhardt, 1857 – 1913) — arhitekts (ēkas Latvijā un Igaunijā)