Firksi

fon Firksi (vācu: von Fircks) ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15. gadsimta vidum.

Baronu Firksu ģerbonis (1882)^[1]

Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000)

Zemītes muižas kungu māja

Firksu Pedvāles muižas kungu māja

Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920)

Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā).

Vēsture

1306. gadā pieminēts Dāņu Igaunijas vasalis Gerhards Ferkis (Ferckis), tomēr Firksu dzimta par savu tiešo priekšteci uzskata ap 1450. gadā pieminēto Livonijas ordeņa vasali Volmāru no Firksas (von Fircks) Viruzemē, Igaunijas austrumu daļā. 17. gadsimtā dzimta sadalījās vairākos atzaros. 1620. gada 17. oktobrī Nurmuižas īpašnieku Kristoferu (Kristapu) Firksu uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēc Krievijas impērijas senāta 1853. gada 10. jūnija lēmuma, ko atkārtoja 1862. gada 28. februārī, visai fon Firksu dzimtai piešķīra mantojamu baronu titulu.

1908. gadā Jūrmalas Majoru muižas un Nurmuižas pils īpašnieku baronu Ernestu fon Firksu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimtai piederošās muižas (1920)

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Firksu dzimtai piederēja šādas muižas 59 485 ha kopplatībā:

• Nurmuiža (Nurmhusen) — 15 500 ha
• Šķēdes muiža (Scheden) — 1860 ha
• Oktes muiža (Okten) — 2080 ha
• Valdgales muiža (Waldegahlen) — 2935 ha
• Strazdes muiža (Strasden) — 2870 ha
• Zemītes muiža (Samiten) — 3485 ha
• Upes muiža (Bächhof) — 2975 ha
• Lestenes muiža (Lesten) — 5225 ha
• Līvbērzes muiža (Lieven-Bersen) — 4285 ha
• Firkspedvāles muiža (Fircks-Pedwahlen) — 740 ha
• Bruzilu muiža (Bresilgen) — 1300 ha
• Vārves muiža (Warwen) — 3380 ha
• Dunalkas muiža (Dubenalken) — 3680 ha
• Rudbāržu muiža (Rudbahren) — 6480 ha
• Sieksātes muiža (Seeksaten vai Sexaten) — 1320 ha
• Štakeldangas muiža (Stackeldangen) — 495 ha
• Kliģu muiža (Kliggenhof) — 875 ha

• 
  Upesmuiža (Bächhof)
• 
  Bruzilas muiža (Bresilgen)
• 
  Dunalkas muiža (Dubenalken)
• 
  Firkspedvāles muiža (Fircks-Pedwahlen)
• 
  Lestenes muiža (Lesten)
• 
  Līvbērzes muiža (Lieven-Bersen)
• 
  Majoru muiža (Majorenhof)
• 
  Oktes muiža (Okten)
• 
  Zemītes muiža (Samiten)
• 
  Šķēdes muiža (Scheden)
• 
  Strazdes muiža (Strasden)
• 
  Štakeldangas muiža (Stackeldangen)
• 
  Talsu muiža (villa Talsen)
• 
  Valdgales muiža (Waldegahlen)
• 
  Vārves muiža (Warwen)

Ievērojami dzimtas pārstāvji

Kristapa fon Firksa dzimtas koks (1620).

• Georgs fon Firkss (1607–1662), Nurmuižas īpašnieks, hercoga Jēkaba ārkārtējais sūtnis Parīzē (1643–1647), Kandavas pilskungs (1650–1651), Kuldīgas virspilskungs (1652–1659)
• Frīdrihs Ēvalds fon Firkss (1733—1802), Rudbāržu muižas īpašnieks, Piltenes apgabala landrāts, brīvmūrnieks
• Ernsts Johans fon Firkss (1737—1782), Nurmuižas īpašnieks, brīvmūrnieks
• Georgs Frīdrihs fon Firkss (1782—1843), vēsturnieks, Kurzemes landtāga deputāts
• Teodors fon Firkss (1812—1872), kara inženieris un publicists ar pseidonīmu Schedo-Ferroti
• Kārlis Ferdinands fon Firkss (1828—1871), dzejnieks un Grobiņas apriņķas miertiesas tiesnesis
• Eduards fon Firkss (1863—1911), vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks, Kurzemes bruņniecības arhivārs
• Vilhelms fon Firkss (1870—1933), politiķis, Vācbaltiešu tautas partijas priekšsēdis (Deutsch-Baltische Volkspartei, 1920—1933)
• Oto fon Firkss (1912—1989), SS oberšturmfīrers, vēlāk (CDU) politiķis

• 
  Georgs Frīdrihs Firkss (1700—1775)
• 
  Frīdrihs Ēvalds fon Firkss (1733—1802)
• 
  Fon Firkss (18. gs.)
• 
  Kristofs Kārlis Magnuss Firkss (1772—1855)
• 
  Eduards Ludvigs Nikolauss Firkss (1799—1881)
• 
  Emīls Firkss (1830—1904), Zārcenes un Strazdes muižnieks
• 
  Vilhelms fon Firkss (1870—1933)

Atsauces

1. Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882