From Wikipedia, the free encyclopedia
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām. Galvenā pārnadžu pazīme ir tā, ka ejot tie vienmērīgi atbalstās uz diviem pirkstiem (trešā un ceturtā). Turpretī nepārnadži atbalstās uz viena pirksta (trešā). Otrā būtiskā pazīme ir veltņa kaula (Talus) forma, kas nodrošina pēdas locītavai īpaši labu elastību un lokanību.[1]
| Pārnadži Artiodactyla (Owen, 1848) | |
|---|---|
 Rietumāfrikas upju cūka (Potamochoerus porcus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
| Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Augstākā kārta | Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) |
| Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Pārnadži Vikikrātuvē | |
Pārnadžu kārtā ir vairāk kā 220 sugas, no kurām daudzas ir labi pazīstamas, kā cūkas, pekari, nīlzirgi, kamieļi, ziemeļbrieži, staltbrieži, žirafes, antilopes, aitas, kazas un govis. Pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem arī vaļveidīgie ir pārnadži, jo nīlzirgiem un vaļveidīgajiem ir kopīgs aizvēsturiskais priekštecis. Lielākā daļa pārnadžu ir ātri skrējēji un augēdāji, izņemot cūku dzimtu (Suidae) un pekaru dzimtu (Tayassuidae), kas ir visēdāji.[2]
Pārnadži izplatīti visos kontinentos, iznemot Antarktīdu. Mūsdienās tie dzīvo arī Austrālijā, kur tos ievedis cilvēks. Latvijā sastopamas 4 pārnadžu sugas: meža cūka (Sus scrofa), alnis (Alces alces), staltbriedis (Cervus elaphus) un stirna (Capreolus capreolus). Kādreiz Latvijā savvaļā dzīvoja arī taurs (Bos primigenius) un sumbrs (Bison bonasus). Sumbrs izmira 13. gadsimtā. Laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20 gadsimta sākumam Latvijas briežu dārzos tika audzēts dambriedis (Cervus dama). Kurzemes pusē neliela daļa izbēga savvaļā un nelielā skaitā saglabājās līdz 1937. gadam. Vairākus desmitus īpatņu 1970. gados izlaida Dzelzāmura mežniecībā, bet ziņu par sekmīgu introdukciju savvaļā nav.[3]
Pirmie pārnadži dzīvoja eocēna sākumā, apmēram pirms 54 miljoniem gadu. Tie bija līdzīgi mūsdienu pundurbriežiem (Tragulidae): maza auguma, īsām kājām, barojās ar koku lapām un citām augu mīkstajām daļām. Eocēna beigās pirms 46 miljoniem gadu bija attīstījušās visas 3 mūsdienu apakškārtas: neatgremotāju apakškārta (Nonruminantia jeb Suina), biezpēdaiņu apakškārta (Tylopoda) un atgremotāju apakškārta (Ruminantia). Tomēr tajā laikā pārnadžu skaitliski bija daudz mazāk nekā nepārnadžu, mūsdienu zirgu un degunradžu priekšteču. Pārnadži bija izspiesti no galvenajām un bagātīgākajām barošanās vietām, tādējādi tiem attīstījās sarežģīta gremošanas sistēma, kas spēj sagremot un iegūt barības vielas no vienkāršākas barības.
Eocēnā sākās augāja izmaiņas, sāka augt arvien vairāk zālaugi, miocēnā pirms 20 miljoniem gadu zāle kļuva par galveno augu. Zāli ir grūti sagremot, un pārnadžiem ar savu sarežģīto un labi attīstīto gremošanas sistēmu bija vieglāk piemēroties augāja izmaiņām. Drīz pārnadži kļuva par dominantiem zālēdājiem sauszemes ainavā.
Pie pārnadžu kārtas pieder vidēji lieli un lieli sauszemes dzīvnieki, kā arī jūrā dzīvojošie vaļveidīgie dzīvnieki. Sauszemes pārnadži balstās uz 2 pirkstiem, izņemot nīlzirgus, kas balstās uz 4 pirkstiem. Pārējās ārējās pazīmes dažādām grupām ir ļoti atšķirīgas. Neatgremotāju apakškārtas (Nonruminantia) dzīvniekiem ir 4 pirksti, kas izskatā ir gandrīz vienādā lielumā. Tiem ir vienkārša gremošanas sistēma, īsas kājas, attīstīti ilkņi. Biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) un atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzīvniekiem ir raksturīgas proporcionāli garākas kājas, zobi piemēroti zāles sakošļāšanai.
Ģenētiskie pētījumi ievieš skaidrību un izmaiņas ierastajā klasifikācijā. Vaļveidīgie dzīvnieki pēc būtības pieder pārnadžu kārtai, un to tuvākie radinieki ir nīlzirgi, ar kuriem pirms 60 miljoniem gadu tiem bija kopīgs priekštecis.[4][5] Bet pirms 54 miljoniem gadu šī dzīvnieku grupa sadalījās divās daļās: protovaļveidīgajos un nīlzirgos.[6] Zinātnieki uzskata, ka vaļveidīgie dzīvnieki kļuva par jūras dzīvniekiem pirms 52 miljoniem gadu.[7] Joprojām tekstos bieži tiek lietots vecais vaļveidīgo kārtas nosaukums un iedalījums, bet saskaņā ar ģenētiskajiem atklājumiem ir radīti jauni zinātniskie nosaukumi, atceļot vaļu kārtas nosaukumu un vaļu kārtas apakškārtas.[8] Sekojošā sistemātika izveidota 2009. gadā:[9]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
