Meromyza ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 100 sugas, kas izplatītas visā pasaulē. Šīs stiebrmušas pārsvarā ir dzeltenā krāsā ar trim brūnām vai melnām svītrām uz mezonotuma. Visas sugas trofiski ir saistītas ar graudaugiem, dažas no sugām var kaitēt labībai.[1]
Ātrie fakti Meromyza Meromyza Meigen, 1830, Klasifikācija ...
Aizvērt
Ir aprakstīts vairāk nekā 100 Meromyza sugu, no kurām vairāk nekā puse sastopamas Palearktikā, ap 25 sugām — Nearktikā, 3 sugas — Neotropos un 1 suga — Afrotropos. Ķīnā ir sastopamas 10 sugas.[1]
Latvijā ir sastopamas 15 Meromyza ģints sugas:[2]
- suga: Meromyza elbergi Fedoseeva, 1979
- suga: Meromyza femorata Macquart, 1835
- suga: Meromyza hybrida Péterfi, 1961
- suga: Meromyza mosquensis Fedoseeva, 1960
- suga: Meromyza nigriseta Fedoseeva, 1960
- suga: Meromyza nigriventris Macquart, 1835
- suga: Meromyza palposa Fedoseeva, 1960
- suga: Meromyza pluriseta Péterfi, 1961
- suga: Meromyza pratorum Meigen, 1830
- suga: Meromyza rohdendorfi Fedoseeva, 1974
- suga: Meromyza rufa Fedoseeva, 1962
- suga: Meromyza saltatrix (Linnaeus, 1761)
- suga: Meromyza sororcula Fedoseeva, 1962
- suga: Meromyza triangulina Fedoseeva, 1960
- suga: Meromyza variegata Meigen, 1830
Meromyza mušu ķermenis ir parasti dzeltenā krāsā, dažreiz var būt pilnīgi vai daļēji zaļš, reti - melnā krāsā.
Galvenās Meromyza mušu raksturīpašības:[1]
- ķermenis iegarens, dzeltenīgs vai zaļgans, ar brūnām vai melnām strīpām uz mezonotuma, tikai Nippomera apakšģints pārstāvjiem ķermenis ir pilnīgi melns;
- galva ir kvadrātiska, ar īsiem sariņiem;
- actiņu trīsstūris ir ar melnu actiņu pauguru un melniem punktiem;
- mugurējo kāju femurs ir redzami paresnināts ar divām mazu melnu smailu izaugumu rindām ventrālajā pusē, to kāju tibijas ir izliektas;
- uz spārniem R2+3 un R4+5 dzīslas ir asi izliektas uz priekšu no priekšējās malas.
Meromyza mušas trofiski ir saistītas ar dažādiem graudaugiem, tajā skaitā pavārpatas (Agropyron), smilgas (Agrostis), lapsastes (Alopecurus), lāčauzas (Bromus), ciesas (Calamagrostis), kamolzāles (Dactylis), sariņsmilgas (Lerchenfeldia), ciņuvārpatas (Elymus), auzenes (Festuca), mieži (Hordeum), timotiņi (Phleum), skarenes (Poa) un Sasa. Ir zinās, ka dažas Meromyza sugas var attīstīties uz dažu kultūraugu sugām, tajā skaitā rudziem (Secale), miežiem (Hordeum).[3] Piemēram, nozīmīgs kaitēklis Ziemeļķīnā ir viena suga — Meromyza nigriventris, kas kaitē kviešiem.[3]
Uz Meromyza stiebrmušu kāpuriem parazitē plēvspārņu parazitoīdi no Hemiptarsenus ģints Eulophidae dzimtas.[4]
Šis nav pabeigts sugu saraksts. Meromyza ģintī ietilpst:
- Meromyza acutata An & Yang, 2005
- Meromyza affinis Fedoseeva, 1971
- Meromyza americana Fitch, 1856
- Meromyza arizonica Fedoseeva, 1971
- Meromyza athletica Fedoseeva, 1974
- Meromyza balcanica Beschovski, 1996
- Meromyza bipunctata Fedoseeva, 1971
- Meromyza bohemica Fedoseeva, 1962
- Meromyza canadensis Fedoseeva, 1971
- Meromyza columbi Fedoseeva, 1971
- Meromyza communis Fedoseeva, 1971
- Meromyza congruens An & Yang, 2005
- Meromyza conifera Fedoseeva, 1971
- Meromyza curvinervis (Zetterstedt, 1848)
- Meromyza eduardi Hubicka, 1966
- Meromyza elbergi Fedoseeva, 1979
- Meromyza facialis Fedoseeva, 1979
- Meromyza femorata Macquart, 1835
- Meromyza flavipalpis Malloch, 1914
- Meromyza frontosa Fedoseeva, 1971
- Meromyza griseothorax Strobl, 1910
- Meromyza hispanica Fedoseeva, 1971
- Meromyza hungarica Dely-Draskovits, 1978
- Meromyza hybrida Péterfi, 1961
- Meromyza ingrica Nartshuk, 1992
- Meromyza laeta Meigen, 1830
- Meromyza laurelae Fedoseeva, 1971
- Meromyza lidiae Nartshuk, 1992
- Meromyza marginata Becker, 1912
- Meromyza modesta Fedoseeva, 1978
- Meromyza mosquensis Fedoseeva, 1960
- Meromyza mutabilis Fedoseeva, 1971
- Meromyza neglecta Fedoseeva, 1974
- Meromyza neimengensis An & Yang, 2005
- Meromyza nigriseta Fedoseeva, 1960
- Meromyza nigriventris Macquart, 1835
- Meromyza nipponensis Nishijima, 1955
- Meromyza obtusa Peterfi, 1961
- Meromyza opacula Fedoseeva, 1978
- Meromyza ornata (Wiedemann, 1817)
- Meromyza palposa Fedoseeva, 1960
- Meromyza pilosa Fedoseeva, 1971
- Meromyza pleurosetosa Beschovski, 1987
- Meromyza pluriseta Peterfi, 1961
- Meromyza pratorum Meigen, 1830
- Meromyza quadrimaculata Fedoseeva, 1961
- Meromyza rara Fedoseeva, 1971
- Meromyza rohdendorfi Fedoseeva, 1974
- Meromyza rostrata Hubicka, 1966
- Meromyza rotundata Hubicka, 1966
- Meromyza rufa Fedoseeva, 1962
- Meromyza sabroskyi Fedoseeva, 1971
- Meromyza saltatrix (Linnaeus, 1761)
- Meromyza samsunensis Kubík & Barták, 2017[5]
- Meromyza sibirica Fedoseeva, 1961
- Meromyza smirnovi Fedoseeva, 1964
- Meromyza sororcula Fedoseeva, 1962
- Meromyza transbaicalica Fedoseeva, 1967
- Meromyza triangulina Fedoseeva, 1960
- Meromyza truncata Fedoseeva, 1971
- Meromyza variegata Meigen, 1830
- Meromyza virescens von Roser, 1840
- Meromyza vladimirovae Fedoseeva, 1978
- Meromyza zachvatkini Fedoseeva, 1960
- Meromyza zimzerla Nartshuk, 1992
Shuwen An & Ding Yang (2009). New species of Meromyza from Palaearctic and Oriental China (Diptera: Chloropidae). Entomologica Fennica. 17 June 2009
Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). Latvijas entomologs, 46: 4-43.
Shuwen An & Ding Yang (2005). Review of the genus Meromyza from China (Diptera: Chloropidae). Entomologica Fennica. 16 September 2005
Zhu Chao-Dong, John LaSalle & Huang Da-Wei (2000). Revision of Chinense species of Hemiptarsenus Westwood (Hymenoptera: Eulaphidae). Entomologia sinica Vol. 7, No. 1. pp. 1-11.
Štěpán Kubík & Miroslav Barták (2017). Frit flies of Turkey with descriptions of two new species and new records (Diptera, Chloropidae). Zookeys (667): 131–154. doi:10.3897/zookeys.667.10758
Meromyza Vikikrātuvē
