putnu suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns[1] (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai. Ģeogrāfisko variāciju nav.[2] Sugas kopējā populācija ir neliela, taču stabila. Izplatības areāli salīdzinoši niecīgi un ierobežoti.[3]
| Maurīcijas fodijs Foudia rubra (Gmelin, 1789) | |
|---|---|
 Maurīcijas fodijs Egretas salas dabas rezervātā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Audējputnu dzimta (Ploceidae) |
| Ģints | Fodiji (Foudia) |
| Suga | Maurīcijas fodijs (F. rubra) |
 Maurīcijas fodijs Vikikrātuvē | |
Latviski tulkotajā literatūrā dēvēts arī par melnsarkano fodiju.[4] Maurīcijā plašāk pazīstams ar franču nosaukumu cardinal de Maurice (Maurīcijas kardināls).[5]
Savulaik suga bija plaši izplatīta Maurīcijas mežos. Taču kolonizācijas rezultātā, izzūdot vietējiem mežiem un pieaugot invazīvo sugu postošajai ietekmei, nepārtraukti samazinājās Maurīcijas fodiju areāls. 21. gadsimta sākumā bija atlikuši 98—126 pāri, kas bija sastopami vairs tikai nelielā platībā Melnās upes aizas nacionālajā parkā salas dienvidrietumu daļā.[5] Šī populācija veido trīs lokālus areālus, lielākais no kuriem aizņem tikai 15 km². Tomēr areāli ir stabili, ar tendenci paplašināties.[3]
2005. gadā 45 Maurīcijas fodiji tika pārvietoti uz dabas rezervātu Egretas salā Maurīcijas dienvidaustrumu piekrastē, kur tie kādreiz bija sastopami. 2014. gadā putnu skaits sasniedza jau 180—200 īpatņus. Savukārt mēģinājums fodijus introducēt Raundā 2010. gadā bija neveiksmīgs.[3]
Ķermeņa garums 13—14 cm, svars 14—20 g.[6][7] Maurīcijas fodiju nereti sajauc ar bieži sastopamo, no Madagaskaras ievesto sarkano fodiju, kura apspalvojums pamatā ir sarkans.[8]
Vairošanās sezonā zaļganīgi brūnā tēviņa galva, kakls un krūšu augšdaļa kļūst spilgti sarkana, astes spalvu augšdaļā oranžs plankojums, laukumi ap acīm un to priekšpuse — melni. Muguras daļa, spārni un astes spalvas brūngani zaļas, svītrotas. Mātītes, tēviņi ārpus vairošanās sezonas un jaunuļi zaļgani brūni un mazāk svītroti.[9][10]
Viegli ieliektais knābis tēviņiem melns, mātītēm un jaunuļiem — brūnganā kaula krāsā.
Pamatā pārtiek no bezmugurkaulniekiem, taču uzturā ietilpst arī augļi, nektārs, sēklas, arī olas un gekoni. Novērots, ka atsevišķi tēviņi izēd pat citu Maurīcijas fodiju olas.[7][9]
Maurīcijas fodiji parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm ir novēroti tēviņi ar vairākām mātītēm. Pāris nostiprina ligzdošanas teritoriju, kuru apsargā visa gada garumā. Teritorijas lielums ir apmēram viens hektārs. Ligzdošanas sezona ilgst no jūlija beigām līdz aprīļa sākumam.[7][9] Ligzdu no sūnām, ķērpjiem un maziem zariņiem veido abi partneri, bet tikai mātīte izklāj to no iekšpuses. Tā tiek būvēta koku zaros 2—9 m augstumā no zemes, parasti paslēpta lapotnē. Ligzdai ir kupolveida forma ar ieeju sānos un bieži arī lievenīti. Pirms olu dēšanas mātīte perēklim pievieno spalvas. Ligzdas ir izturīgas, spējīgas izturēt vētras.[7][9][11]
Perējumā 2—4 gaiši zilas olas. Inkubācijas periods ilgst 14 dienas, perē tikai mātīte. Tikmēr tēviņš baro mātīti. Jaunos putnēnus baro abi vecāki, un tie uzturas ligzdā 18 dienas.[7][11]
Būtu neiespējami mūsdienās atbrīvot visu Maurīciju no krabjēdājiem makakiem un žurkām, tāpēc galvenā uzmanība tiek vērsta uz populāciju veidošanu piekrastes saliņās, kas ir brīvas no invazīvajām sugām.[9]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
