botānisks termins, segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās un kurā savukārt attīstās sēklas From Wikipedia, the free encyclopedia
Auglis (latīņu: fructus) botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas. Daudzus augļus cilvēki lieto uzturā.
Augļus sedz augļapvalks jeb perikarps. Parasti tas veidojas no auglenīcas sienas, bet var piedalīties arī citas zieda daļas. Augļiem nogatavojoties, perikarps diferencējas, un tajā izšķir trīs kārtas:
Augļapvalks var būt gan sulīgs, gan sauss. Sulīgiem augļiem visbiezākā kārta ir mezokarps. Tā šūnās ir daudz šūnsulas, kas satur cukurus, minerālvielas vai eļļas. Ja sulīgā auglī ir tikai viena sēkla, to ietver kauliņš, kas rodas no pārkoksnēta endokarpa.[2] Sausiem augļiem augļapvalks ir plāns. Ja tas saaug ar sēklapvalku, tad augli praktiski nevar atšķirt no sēklas, piemēram, dažādu labības augu - rudzu, miežu, auzu graudi.[1] No eksokarpa var attīstīties matiņi, spārni, āķveida izaugumi un citi veidojumi, kas palīdz sausajiem augļiem izplatīties.[2]
Augļu formas var būt dažādas. Tas galvenokārt ir atkarīgs no augu sugas. Pēc formas izšķir apaļus, sfēriskus, koniskus, cilindriskus, gandrīz cilindriskus, eliptiskus, ķīļveida, olveida, sirdsveida, zvanveida, iegarenus, neregulārus un citu formu augļus.[3] Būtībā katrai sugai ir raksturīga sava īpašā augļu forma.
Ir divu veidu augļu klasificēšanas tipi: morfoloģiskā un ģenētiskā klasifikācija.[1] Morfoloģiskās klasifikācijas pamatā ir augļapvalka veids (sauss, sulīgs), sēklu skaits auglī un augļa atvēršanās veids. Vienkārši augļi attīstās no zieda ar vienu auglenīcu, kopaugļi — no zieda ar vairākām auglenīcām, bet augļkopas veidojas, saaugot vienas ziedkopas augļiem.[2]
| Morfoloģiskā klasifikācija[1] | ||||
|---|---|---|---|---|
| sulīgie augļi | vienkārši sulīgie augļi | hesperīds (citrusaugi) |
| |
| oga (tomāti, ķirbji, jāņogas) | ||||
| kaulenis (ķirši, persiki, plūmes) | ||||
| ābols (āboli, bumbieri, cidonijas) | ||||
| sulīgie kopaugļi | riekstiņu kopaugļi (zemenes) | |||
| kauleņu kopaugļi (avenes) | ||||
| augļkopas | zīdkoka auglis | |||
| ananass | ||||
| vīģe | ||||
| sausie augļi | neveroņi | rieksts (lazdas) | ||
| riekstiņš (gundegas) | ||||
| sēklenis (pienenes) | ||||
| grauds (rudzi, mieži) | ||||
| veroņi | somenis (purenes) | |||
| pogaļa (magones) | ||||
| pāksts (zirņi) | ||||
| pākstenis (zvērenes) | ||||
| pākstenītis (plikstiņi) | ||||
| skaldaugļi | (dilles, ķimenes) | |||
| sausie kopaugļi | riekstiņu kopaugļi | |||
| someņu kopaugļi | ||||
Svaigos augļos lielāko daļu aizņem ūdens, kas tajos parasti ir vairāk par 70%. Augļi vidēji ir bagātāki ar ogļhidrātiem nekā dārzeņi, bet pārējo uzturvielu vidējie daudzumi augļos un dārzeņos ir diezgan līdzīgi un nelieli. Olbaltumvielas tajos parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauki ne vairāk kā 0,5%, tomēr abi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un polifenoliem.[4]
Augļu un dārzeņu vidū ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var stipri pārsniegt vai arī būt zem noteiktajām robežām. Piemēram, pākšaugi: pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām, savukārt olīvās, avokado un saldajā kukurūzā ir salīdzinoši daudz tauku.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
