Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle
baznīca Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Liepājas un Kurzemes bīskapijas bīskapa rezidence.[1] Tā atrodas Liepājā, Rakstvežu ielā 13. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēstures piemineklis,[2] kā arī lielākais katoļu dievnams Kurzemē.
| Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle | |
|---|---|
 Liepājas Svētā Jāzepa katedrāle | |
  Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Liepāja |
| Koordinātas | 56°30′19″N 21°00′20″E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1911 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Liepājas diecēze |
| Statuss | katedrāle |
| Vadība |
bīskaps Viktors Stulpins priesteris Edijs Silevičs |
| Mājaslapa | www.katedrale.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | neoromānika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1747, pārbūvēta 1896 |
| Specifikācija | |
| Garums | 33 m |
| Platums | 20 m |
| Būvmateriāli | dzeltenie Dancigas ķieģeļi |
Sākotnēji Liepājā ir bijusi neliela koka baznīca, kas tikusi uzcelta 1508. gadā un veltīta Svētās Annas godam. Tai bijis melna akmens altāris, bet dievnama dārzu noslēdzis akmeņu žogs. Pirmais Liepājas dievnams bijis Grobiņas baznīcas filiāle. Ap 1560. gadu, kad tas bijis sabrukšanas stadijā, pārgājis luterāņu rīcībā. Pēc reformācijas katoļu baznīcai uzticīgie kristības un citus sakramentus devās veikt uz Lietuvu. Dažkārt Liepājā ieradušies jezuīti, kuri veica misijas un izdalīja Svētos sakramentus. Sākot ar 1714. gadu Liepāju apkalpoja Kuldīgas un Vecpils prāvesti.
1747. gadā Liepājā tika uzcelta neliela mūra baznīca, kas tika veltīta Svētā Jāzepa godam. Šeit katra mēneša trešajā svētdienā dievkalpojumus noturēja Vecpils prāvests. Pirmais Liepājas prāvests bijis prelāts Goldbergs 1762. gadā. Attīstoties pilsētai, pieauga arī katoļu skaits un vecā baznīca kļuva par šauru. Tāpēc toreizējais prāvests, bet vēlākais Mogiļevas arhibīskaps E. Ropps laika periodā no 1893. līdz 1896. gadam pie vecā dievnama piebūvēja klāt jaunu pēc arhitekta Luisa Melvila projekta būvētu, dzelteno Dancigas ķieģeļu dievnamu neoromānikas stilā. Veco dievnamu nenojauca, bet iekļāva jaunajā baznīcā. 1911. gadā Lietuvas — Kurzemes bīskaps Cirtovts baznīcu konsekrēja Svētā Jāzepa godam.
1938. gadā, nodibinot Liepājas diecēzi, dievnams kļuva par katedrālbaznīcu jeb katedrāli. Pie tās no 1938. līdz 1944. gadam dzīvoja bīskaps Antonijs Urbšs.[3] 2007. gada 1. un 2. jūlijā katedrālē tika godinātas Svētās Terēzes no Lizjē relikvijas.[4]
Dievnams ir dzelteno, tā saukto Dancigas ķieģeļu mūra celtne ar vienu lielu, trijiem mazākiem torņiem un skārda jumtu. Lielākais ir galvenais tornis, kurā atrodas zvani. Katedrāli faktiski veido divas celtnes — viena joma Dievmātes kapela jeb bijusī vecā baznīca ar logiem vienā līmenī un vēlākā laikā piebūvēta triju jomu celtne, kurai presbitērija abos sānos telpas būvētas trijos stāvos. Kapela un vēlākā laikā celtā baznīca savā starpā ir savienotas ar eju. Vēlākā laika būvei lūgšanu zāles daļai vidējais joms ir būvēts augstāks, nekā sānu jomi. Sānu jomu sienās ir lieli logi, vidējā joma logi ir mazāki, atrodas augšējā daļā, virs sānu jomu līmeņa. Prezbitērija daļa ir triju stāvu celtne ar logiem visos stāvos. Katedrāle ir neoromānikas stila celtne. To ieskauj dievnama dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs dzeltenu ķieģeļu stabiņos.
Dievnama interjers ir grezns un bagāts. Virs galvenās ieejas atrodas kora telpas, kurās atrodas 1904. gadā būvētas, ērģeļbūvētāja Emīla Martina firmas ērģeles ar 28 reģistriem, diviem manuāļiem C-f¹ un pedāli C-d¹, romantiska tipa, sava laika viens no izcilākajiem un lielākajiem E. Martina šedevriem Latvijā. Tās šobrīd ir valsts aizsardzībā esošas. Šis instruments 2012. gadā tika atjaunots ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Telpu trijos jomos sadala divas kolonnu rindas. Visapkārt ir redzami 19. gadsimta veidotie apgleznojumi pēc Bībeles sižetiem — uz kolonnām, sienām un koka griestiem. Kreisajā pusē atrodas Marijas altāris un eja uz 18. gadsimtā celto kapelu, kas ir bijusī baznīca. Ieejas pretējā pusē, pašā galā ir plašs prezbitērijs, kura abos sānos ir sakristejas, virs kurām divos stāvos ir balkoni, kuru arhitektūra veidota ar daudzām kolonnām. Pie prezbitērija gala sienas centrā iebūvēts galvenais jeb centrālais altāris. Virs tā kupolā ir gleznojums, kurā attēlota Svētā ģimene — Jēzus, Jāzeps un Marija, muzicējošu eņģeļu ieskauti. Centrālais altāris ir vienkāršs, tajā pašā laikā bagāts kokgriezumiem. Prezbitērija trijos logos ir vitrāžas ar Svētās Trīsvienības, praviešu un evaņģēlistu attēlojumu. Kreisajā pusē pie sienas atrodas bīskapa koka sēdeklis ar baldahīnu jeb tronis, bet labajā,ambons. Abos sānos, lūgšanu zāles daļā atrodas koka sānu altāri. Pa kreisi no galvenā altāra ir kokgriezumiem bagāts Svētā Jāzepa altāris, bet labajā pusē Svētā Antona altāris. Vidējā joma labajā pusē pie vienas no kolonnām atrodas 18. gadsimtā būvētā kancele, kuru rotā četru evaņģēlistu figūras. Pie sānu jomu sienām abās pusēs redzami grezni koka biktskrēsli jeb konfesionāli. Pa labi no galvenās ieejas aplūkojams uz paaugstinājuma Jēzus Sirds altāris, kas tika izveidota 18. gadsimtā celtās baznīcas ieejā un iesvētīta 2009. gada 1. janvārī.[5] No šejienes var arī nokļūt galvenajā tornī ar zvaniem.
Dievmātes kapelā sienas un griesti ir mūra, kas ir apgleznoti. Logi un durvju elementi ir greznoti ar ģipša rotājumiem. Divi logi, katrā pusē pa vienam un pretī viens otram, ir aizmūrēti un apgleznoti. Pie ieejas kapelā griestos iekārts ir kuģa modelis, kuru dāvājusi kāda kuģa komanda, kas brīnumaini izglābusies no nāves.[6] Kapelas galā atrodas viens 18. gadsimta koka Dievmātes altāris.
Dievnams ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes jeb Liepājas un Kurzemes bīskapijas bīskapa rezidence, baznīcai iegūstot vārdu katedrāle. Katedrāles prezbitērija kreisajā pusē pie sienas atrodas viens no katedrāles simboliem — bīskapa tronis, ko sauc arī par katedru vai bīskapa sēdekli. Tas ir koka sēdeklis ar baldahīnu, ko darināja 1930. gados, baznīcai kļūstot par katedrāli.
Par tādu dievnams kļuva 1937. gada 8. maijā, kad tika nopublicēta pāvesta Pija XI bulla "Aeterna animarum salus", kas vēstīja, ka tiek nodibināta jauna Liepājas bīskapija jeb diecēze Kurzemes un Zemgales daļā. Par pirmo Liepājas bīskapu sufraganu 1937. gadā kļuva Antonijs Urbšs, kurš šeit dzīvoja un kalpoja līdz 1944. gadam, kad Otrā pasaules kara beigu posmā, atgriežoties boļševikiem, devās trimdā, saglabādams Liepājas bīskapa amatu de jure līdz savai nāvei 1965. gadā. Dodoties trimdā, par bīskapa aizvietotāju līdz 1947. gadam kļuva vēlākais pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods. Vēlākos padomju varas okupācijas gados diecēzi pārvaldīja pāvesta ieceltie bīskapi — apustuliskie administratori un tādas amata formas vadītāji bija līdz pat Atmodas laikam. Neatkarīgās Latvijas laikā, 1991. gada 8. maijā pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas metropoliju kā Baznīcas provinci, vienlaicīgi ieceļot par Rīgas arhibīskapu - metropolītu Jāni Pujatu, bet par sufraganijas — Liepājas diecēzes sufraganu iecēla Liepājas bīskapu Jāni Buli.[7] 1995. gada 2. decembrī pāvests Jānis Pāvils II, Latvijā nodibināja divas jaunas sufraganijas — Jelgavas diecēzi un un Rēzeknes - Aglonas diecēzi. Jelgavas bīskapijas izveidošanai reformēja Liepājas bīskapiju, atdalot no Liepājas diecēzes Zemgales apgabalu un no 1996. gada 6. janvāra ieceļot par Liepājas bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani. 2000. gada 25. martā par Liepājas koadjutorbīskapu jeb palīgbīskapu kļuva dominikānis Vilhelms Lapelis, kurš 2001. gada 12. maijā kļuva par Liepājas bīskapu, Ārvaldim Andrejam Brumanim aizejot atpūtā un kļūstot par bīskapu emeritus. 2012. gada 20. jūnijā Vilhelms Lapelis devās atpūtā, kļūdams par bīskapu emeritus un atgriezās mūka kalpošanā. No šī laika Liepājas diecēzi pārvalda Liepājas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš vienlaicīgi ir Liepājas diecēzes apustuliskais administrators līdz jauna Liepājas bīskapa nozīmēšanai. Abi bīskapi emeritus arī iekļaujas Liepājas diecēzē, tikai nepilda amatu. No 09.07.2013.par Liepājas diecēzes bīskapu ir iecelts Viktors Stulpins.
Katedrālē tiek iesvētīti lektori un akolīti — Garīgā semināra kleriķi, tiek veiktas diakonu un priesteru ordinācijas.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo priesteris Edijs Silevičs un bīskaps Viktors Stulpins [8] Liepājas Svētā Jēkaba draudze sākusi veidoties līdz ar baznīcas uzcelšanu 18. gadsimtā. Svētās Mises baznīcā notiek katru dienu, darba dienās rītā un vakarā, svētdienās ir trīs sv.Mises. Draudzes locekļu skaits ir aptuveni 6000-8000 ticīgo, kuriem ir savs draudzes nams, kas atrodas Rakstvežu ielā 18.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki ir Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Svētā Antona no Padujas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes karalienes diena, Svētā Rožukroņa diena.
Izglītība
Jau izsenis katoļu baznīca ir atbalstījusi izglītību, dibinot domskolas, universitātes, arī agrīnā māksla un amatniecība jau viduslaikos uzplauka katedrālēs. Liepājas Svētā Jāzepa draudze 1995. gadā nodibināja Liepājas Katoļu pamatskolu,[9] kurā mācās vairāk nekā 160 bērnu un ir Latvijā lielākā privātā pamatizglītības iestāde.[10] Skolā darbojas Zvanu ansamblis.[11]
Tējnīca
2001. gada 27. februārī draudze atklāja draudzes tējnīcu "Pie Labā Gana". Tā ir satikšanās vieta draudzes locekļiem.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
