Logs

Logs ir telpu norobežojošs atvērums sienā (loga aile), jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam, ja logs ir atverams. Parasti tas ir stiklots, bet citreiz loga vērtnes rāmī tiek ievietots arī cits caurspīdīgs materiāls.

Senatnīgs koka logs Berlīnē

Logs sastāv no vairākiem elementiem. Par loga vērtnes rāmi sauc rāmi, kurā ir ievietota loga vērtne. Tie var būt viens vai vairāki. Par loga vērtni kalpo stikls vai kāds cits caurspīdīgs materiāls. Loga vērtnes rāmis var būt gan verams, gan arī neverams. Tas atkarīgs no tā, vai tam ir eņģes vai nē. Pie atbilstošas konstrukcijas tas var būt izņemams. Rāmis, kas aptver visus loga vērtnes rāmjus un notur visu konstrukciju sienā, ir aploda. Ja loga augšdaļā ir nodalītas vērtnes, tad tās sauc par virslogu, bet ja tās ir ievietotas vērtnes rāmī, tad par vēdlogu. Loga elements, kas atdala virslogu no apakšējās loga daļas, tiek saukts par šķērskoku.

Pašus logus pēc konstrukcijas iedala gropes logos, kuriem vērtnes ir vienāda lieluma, ārējās vērtnes veras uz āru, bet iekšējās uz iekšu, oderlogos, kuriem abas vērtnes veras uz iekšu, logos ar savienotām vērtnēm, kuriem loga vērtnes sastāv no diviem kopā sajūgtiem rāmjiem, logos bez vērtnēm, kuriem parasti ir bīdāms rāmis. Loga aplodas un rāmjus izgatavo no koka, tērauda, alumīnija, plastmasas un citiem materiāliem. Lai telpā būtu pietiekams dabīgais apgaismojums, logu kopējam laukumam jābūt robežās starp 10 un 20 procentiem no telpas grīdas laukuma.

Ne vienmēr logu ailē ievieto speciālu konstrukciju. Citreiz, piemēram, loga galvenais uzdevums ir nodrošināt ventilāciju, tad loga ailē var būt ievietotas žalūzijas. Tāpat arī loga ailē tiek ievietotas restes, lai neļautu telpā iekļūt vai no tās izkļūt.

Arhitektūrā logs tiek izmantots arī dekoratīvos nolūkos. Tā, piemēram, gotiskajā stilā logi ir šauri un uz augšu izstiepti. Tāpat arī logu formas var būt ļoti dažādas.