Kordiljeri

Kordiljeri (spāņu: Cordilleras, angļu: American Cordillera) ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā 18 000 kilometru garumā.^[1] Kalnu sistēmas platums ir ap 1600 km Ziemeļamerikā un 900 km Dienvidamerikā. Kalnu sistēma atrodas Kanādas, ASV, Meksikas, Centrālamerikas valstu, Venecuēlas, Kolumbijas, Ekvadoras, Peru, Bolīvijas, Argentīnas un Čīles teritorijā.

Kordiljeri no kosmosa

Gandrīz visā savā garumā kalni ir ūdensšķirtne starp Atlantijas un Klusā okeāna baseiniem, kā arī tie ir ļoti izteikta klimatiskā robeža. Pēc augstuma kalni ir zemāki vienīgi par Himalajiem un Centrālāzijas kalnu sistēmām. Kordiljeru augstākās virsotne Ziemeļamerikā ir Denali (6193 m) Aļaskas grēdā, bet Dienvidamerikā — Akonkagva (6960 m).

Visa sistēma iedalās divās daļās — Ziemeļamerikas Kordiljeri un Dienvidamerikas Kordiljeri jeb Andi.

Kordiljeri atrodas visās pasaules klimata joslās, izņemot subantarktisko un subarktisko joslu, tie atšķiras ar lielu ainavu daudzveidību un ļoti izteiktu augstumjoslojumu. Sniega līnija Aļaskā atrodas 600 m augstumā, Ugunszemē 500 - 700 m augstumā, bet Bolīvijā un Peru dienvidos sniegs ir tikai 6000 - 6500 m augstu virs jūras līmeņa. Ziemeļamerikas Kordiljeru ziemeļrietumu daļā un Andu kalnu dienvidaustrumos ledāji atrodas jau dažus simtus metru virs jūras līmeņa, bet ekvatora tuvumā ledus sedz tikai pašas augstākās virsotnes. Kopējā kalnu ledāju platība ir apmēram 90 000 km² (Ziemeļamerikas Kordiljeros 67 000 km², bet Andos - ap 20 000 km²).

Atsauces

1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 375. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kordiljeri.