From Wikipedia, the free encyclopedia
Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga. Tā ir plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Barojas ar augu sulu, bet dažreiz var uzbrukt arī kukaiņiem. Barojas uz dažādiem lapkokiem, tai skaitā arī uz augļukokiem (ābelēm, bumbierēm, saldajiem ķiršiem, aprikozēm). Bieži nodara kaitējumu augļkoku saimniecībai.
| Koku vairogblakts Pentatoma rufipes (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Koku vairogblakts (Latvija, Rīga) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Blakšu kārta (Hemiptera) |
| Apakškārta | Augutis (Heteroptera) |
| Virsdzimta | Pentatomoidea |
| Dzimta | Vairogblakšu dzimta (Pentatomidae) |
| Apakšdzimta | Pentatominae |
| Ģints | Pentatoma |
| Suga | Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) |
| Sinonīmi | |
| |
 Koku vairogblakts Vikikrātuvē | |
Koku vairogblakts izplatīta visā Palearktikas reģionu. Alpos sastopama līdz 1500 m virs jūras līmeņa.[1] Bieži sastopama arī Latvijā.
Koku vairogblakts ķermeņa garums ir 12—15 mm. Pieaugušiem īpatņiem ir dažas raksturīpašības, kas palīdz viegli atšķirt šo sugu no vairākām Eiropā sastopamām vairogblaktīm. Ķermeņa augšējā virsma ir tumši brūnā krāsā ar metālisku spīdumu; kājas, skuteluma galotne un, dažreiz ūsu bazālais segments ir mainīgā krāsā, un atsevišķiem īpatņiem tā var būt no oranžas līdz sarkanai. Vēdera sāni ir ar pamīšus novietotām melnām, oranžām vai krēmkrāsas svītrām. Pronotuma priekšējo stūru radzes vai zobi ir ar sīku punktuāciju.[1]
Pirmās attīstības stadijās nimfas ir tumšā krāsā, taču ar katru nākamo stadiju nimfas kļūst gaišākas un tām parādās dzeltenas vai zaļas un brūnas vai melnas krāsas laukumi. Šāda krāsa tām palīdz maskēties uz koku mizas. Otrās stadijas nimfas ir ap 3 mm garumā.[1]
Koku vairogblakts barojas uz vairākiem lapkokiem, taču iecienītākais tām ir parastais ozols. Starp citiem barības augiem ir tādi koki kā melnalksnis, lazda, Eiropas dižskābardis, ābele, mājas bumbieres, saldais ķirsis, plūmes un aprikozes. Lokālas koku vairogblakts populācijas var būt vairāk adaptētas cita barības auga izvēlei, piemēram, Epping Forest Eseksas grāfistē Anglijā, kur bērzi ir vairāk izplatīti, koku vairogblakts izvēlas bērzus biežāk nekā tur sastopamos ozolus. Nimfas visbiežāk sūc sulu no koka zariem, dažreiz blaktis izmanto arī citus cukura avotus, piemēram, sulu no lapu virsmām.[1] Koku vairogblakts spēj sūkt sulu no dažādām auga daļām, tai skaitā jaunajiem koka zariem, lapām, pumpuriem, ziediem un augļiem.[2]
Neskatoties uz to, ka koku vairogblakts ir zālēdāju suga un barojas ar augu sulu, tās mutes aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai kukaiņiem un to hemolimfas sūkšanai. Šī vairogblakts var adaptēties līdz plēsīgam raksturam un baroties ar kukaiņu olām, kāpuriem, kūniņām un pieaugušiem īpatņiem. Daļējs plēsoņas raksturs novērots gan pieaugušiem īpatņiem, gan nimfām.[1]
Ir zināmi vairāki dabiskie ienaidnieki, kas medī koku vairogblaktis vai parazitē un izmanto tās. Daži putni barojas ar šīm blaktīm, piemēram, ir zināms, ka zilzīlīte var uzbrukt nimfām, taču ir arī novēroti citi nelieli putni, kas meklē barību uz koku stumbriem un zariem un apēd blakts nimfas ziemas periodā.[1]
Diezgan bieži uz koku vairogblakts ķermeņa var redzēt parazītisko divspārņu olas, taču reti novērots, ka rodas pieaugušas mušas. Phasia hemiptera sugas kāpurmušas pavasarī meklē koku vairogblakts nimfas, lai izdētu olas uz to ķermeņa virsmas un radušies mušas kāpuri parazitē uz blakts. Taču rudenī otra Phasia hemiptera biežāk parazitē uz citas vairogblakts sugas — zaļās vairogblakts.[1]
Astata boops ziedlapseņu suga medī pieaugušas vairogblaktis un to nimfas. Noķerot blakti, ziedlapsene aiznes medījumu uz savu mītni, kur attīstās lapsenes kāpuri.[1]
Uz blakts olām arī parazitē noteiktas plēvspārņu sugas. Trissolcus scutellaris suga no Platygastridae dzimtas, kas sastopama Eiropā, ir koku vairogblakts olu parazitoīds. Ir atklātas arī citas sugas, kas parazitē uz blakts olām, tai skaitā Āzijas suga Trissolcus japonicas.[1]
Gadā attīstās viena paaudze. Ziemo otrās attīstības stadijas nimfa, kas slēpjas koku stumbra vai zaru mizā.[1] Ziemojušas nimfas kļūst aktīvas martā vai aprīlī. Līdz pieaugušam īpatnim tās nobriest maijā vai jūnijā. Vasarā notiek pārošanās un olu dēšana uz lapu apakšējās virsmas. Augusta beigās sāk parādīties pirmās nimfas. No sākuma jaunās nimfas turas kopā, bet pēc pirmās apvalka nomešanas un pārejas otrajā attīstīšanās stadijā ap septembri tās izklīst un oktobrī sāk meklēt vietu kokos, kur paslēpties ziemošanai.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
