Frankfurte pie Mainas

Frankfurte pie Mainas (vācu: Frankfurt am Main, izrunā: [ˈfʁaŋkfʊɐt am ˈmaɪn]) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē. Ar vairāk nekā 760 000 iedzīvotāju tā ir piektā lielākā Vācijas pilsēta.^[2] Pilsētas iesaukas ir Bankfurt un Mainhattan, kas saistītas ar pilsētas kā finanšu un darījumu centra milzīgo nozīmi.

Šis raksts ir par pilsētu Hesenes federālajā zemē. Par pilsētu Brandenburgas federālajā zemē skatīt rakstu Frankfurte pie Oderas.

Frankfurte pie Mainas
lielpilsēta
Frankfurt am Main
Karogs Ģerbonis
Frankfurte pie Mainas Rādīt kartē "Vācija" Frankfurte pie Mainas Rādīt kartē "Hesene"
Koordinātas: 50°06′37″N 8°40′56″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Hesene
Pirmoreiz minēta rakstos	749. gadā
Administrācija
• Mērs	Mike Josef (SPD)
Platība
• lielpilsēta	248,31 km2
Augstums	112 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
• lielpilsēta	773 068
• blīvums	3 077,2/km²
• urbānā teritorija	2 319 029
• aglomerācija	5 604 523
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	60311 - 60599
Mājaslapa	www.frankfurt.de
Frankfurte pie Mainas Vikikrātuvē

Gadsimtiem ilgi Frankfurte ir bijusi svarīgs Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs, kā arī viens no lielākajiem finanšu centriem pasaulē un lielākais Eiropā. Šeit atrodas Eiropas Centrālā banka, kā arī lielāko Vācijas komercbanku (Deutsche Bank, Dresdner Bank un Commerzbank) galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē. Pilsētas centrā ir debesskrāpju finanšu centra rajons, kas ir reta parādība Eiropas lielpilsētās. Commerzbank-Tower līdz 2004. gadam bija augstākā celtne Eiropā. Frankfurtē atrodas trešā lielākā Eiropas lidosta — Frankfurtes pie Mainas lidosta —, kas ir arī viena no noslogotākajām pasaulē. Frankfurtes Centrālā stacija ir viena no lielākajām visā Eiropā.

Frankfurte ir atzīta par septīto labāko pilsētu pasaulē pēc dzīvošanas kvalitātes.^[3] Tā ir arī dārgākā pilsēta Vācijā un desmitā dārgākā pilsēta pasaulē.^[4]

Frankfurte pasaulē ir pazīstama ar Frankfurtes desiņām un grāmatu gadatirgu, kurš ir viens no lielākajiem pasaulē. Frankfurti par savu dzimto pilsētu uzskata slavenais vācu rakstnieks un dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte, kā arī finanšu magnātu dinastijas pārstāvji Rotšīldi.

Vēsture

749. gadā Kārlis Lielais Frankfurtē pirmoreiz sasauca Svētās Romas impērijas sapulci un baznīcas sinodi, bet no 855. gada līdz pat 1791. gadam pilsētā vēlēja Svētās Romas impērijas ķeizarus. No 1562. gada ķeizarus kronēja Frankfurtes katedrālē, līdz tam tas notika Āhenes katedrālē.

No 1150. gada Frankfurtē notika impērijas gadatirgi (messe), bet no 1478. gada rīkoja arī grāmatu gadatirgus. Pati pilsēta no 1372. gada līdz pat 1866. gadam, kad to anektēja Prūsija, bija impērijas brīvpilsēta (Reichsstadt).

Frankfurtē pēc 1848. gada revolūcijas sanāca pirmais parlaments vācu zemē t. s. Frankfurtes parlaments (Nationalversammlung), kuru 1849. gadā atcēla Prūsijas karalis.

1930. gados Frankfurtes Universitātē radās t. s. Frankfurtes skola — viens no ietekmīgākajiem filozofijas un socioloģijas virzieniem XX gadsimtā (Teodors Adorno, Herberts Markūze, Ērihs Fromms u. c.).

Pēc Otrā pasaules kara Frankfurte kļuva par ASV okupācijas zonas administratīvo centru, un 1949. gadā ar vienas balss pārsvaru zaudēja balsojumā par VFR galvaspilsētu (par galvaspilsētu izvēlējās Bonnu).

Sports

Pilsētā bāzēts Vācijas futbola Bundeslīgas klubs Frankfurtes "Eintracht" un Vācijas hokeja līgas klubs Frankfurtes "Löwen". 2004. gadā Vācijas hokeja čempiones titulu izcīnīja tās priekšgājējs Frankfurtes "Lions".

Kopš 1962. gada Frankfurtes apkārtnē notiek viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības Ešborna—Frankfurte (agrāk ar nosaukumu Henninger Turm).

Galerija

• 
  Römer, Frankfurtes vecais rātsnams
• 
  Frankfurtes katedrāle
• 
  Deutsche Bank galvenais birojs
• 
  Commerzbank galvenais birojs

Frankfurtē pie Mainas dzimuši

• Teodors Adorno (Theodor W. Adorno, 1903—1969), sociologs un filozofs
• Betina fon Arnima (Bettina von Arnim, 1785—1859), rakstniece
• Roberts Aumans (Robert Aumann, dzimis 1930. gadā), matemātiķis
• Hermans Ābendrots (Hermann Abendroth, 1883—1956), diriģents
• Ludvigs Bērne (Ludwig Börne, 1786—1837), rakstnieks
• Antons de Barī (Anton de Bary, 1831—1888), botāniķis
• Gerds Binnigs (Gerd Binnig, dzimis 1947. gadā), fiziķis
• Hanss Cimmers (Hans Zimmer, 1957. gadā ), komponists
• Ādams Elsheimers (Adam Elsheimer, 1578—1610), gleznotājs
• Eriks Eriksons (Erik Erikson, 1902—1994), psihologs un psihoterapeits
• Hanss Fišers (Hans Fischer, 1881—1945), ķīmiķis
• Anna Franka (Anne Frank, 1929—1945), pusaudze
• Ērihs Fromms (Erich Fromm, 1900—1980), psihologs un filozofs
• Abrahams Geigers (Abraham Geiger, 1810—1874), rabīns
• Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe, 1749—1832), rakstnieks
• Mihaels Gross (Michael Gross, dzimis 1964. gadā), peldētājs
• Oto Hāns (Otto Hahn, 1879—1968), ķīmiķis
• Heinrihs Hofmans (Heinrich Hoffmann, 1809—1894), psihiatrs
• Kārlis II Plikgalvis (Charles II le Chauve, 823—877), imperators
• Rolands Kohs (Roland Koch, dzimis 1958. gadā), politiķis
• Mārtins Lorenss (Martin Lawrence, dzimis 1965. gadā), aktieris
• Ernests Mandels (Ernest Mandel, 1923—1995), ekonomists
• Alberts Mangelsdorfs (Albert Mangelsdorff, 1928—2005), mūziķis
• Andreass Mellers (Andreas Möller, dzimis 1967. gadā),  futbolists
• Ulrike Meifarta (Ulrike Meyfarth, dzimusi 1956. gadā), vieglatlēte
• Marija Sibilla Meriāna (Maria Sibylla Merian, 1647—1717), dabas pētniece
• Vilhelms Meseršmits (Wilhelm Messerschmitt, 1898—1978), aviokonstruktors
• Heinrihs Nestle (Heinrich Nestle, 1814—1890), uzņēmējs
• Birgita Princa (Birgit Prinz, dzimusi 1977. gadā), futboliste
• Ernsts fom Rats (Ernst vom Rath, 1909—1938), diplomāts
• Tomass Reiters (Thomas Reiter, dzimis 1958. gadā), astronauts
• Frīdrihs Kārlis fon Savinjī (Friedrich Carl von Savigny, 1779—1861), jurists
• Karls Švarcšilds (Karl Schwarzschild, 1873—1916), astronoms
• Tre Cool (dzimis 1972. gadā), mūziķis
• Ernsts Udets (Ernst Udet, 1896—1941), aviators
• Heidemarija Večoreka-Ceila (Heidemarie Wieczorek-Zeul, dzimusi 1942. gadā), politiķe
• Augusts Veismans (August Weismann, 1834—1914), biologs
• Frīdrihs Vēlers (Friedrich Wöhler, 1800—1882), ķīmiķis

Atsauces

1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. martā. Skatīts: 2013. gada 22. maijā.
3. http://www.businessinsider.com/best-cities-for-quality-of-life-2012-12#7-frankfurt-germany-5
4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. februārī. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frankfurte pie Mainas.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)