From Wikipedia, the free encyclopedia
Eikarīdi (Eucarida) ir īsto augstāko vēžu virskārta, kas pieder augstāko vēžu klasei (Malacostraca). Šajā virskārtā ir apvienoti krili, desmitkājvēži un amfionīdvēži.[1] Virskārtas sugām ir raksturīgi, ka galvkrūts segments ir pilnībā "sakausēts" kopā, un to acis ir uz kātiņiem.[2]
Eikarīdi Eucarida (Calman, 1904) | |
---|---|
Ziemeļu krils (Meganyctiphanes norvegica) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
Apakšklase | Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) |
Virskārta | Eikarīdi (Eucarida) |
Eikarīdi Vikikrātuvē |
(†) - izmirušu organismu grupa.
Eikarīdi ir ļoti atšķirīga grupa, kas sastāv no 3 kārtam.
Amfionīdvēžu kārtā ir tikai viena suga - amfionīdvēzis (Amphionides reynaudii). Tomēr tā kā šī organisma izmērs ir ļoti mazs, tā vieta sistemātikā joprojām nav īsti skaidra.[3]
Desmitkājvēžu kārtā ir 15 000 sugu. Tiem ir 5 pāri vēderkāju un labi attīstītas galvkrūtis, kas nosedz žaunas. Piemēram, kriliem žaunas ir atklātas. Šajā kārtā ir vislabāk pazīstamie vēžveidīgie — omāri, krabji, vēži, garneles u.c. Atkarībā no žaunu uzbūves desmitkājvēžu kārta iedalās 2 apakškārtās: zāģveida garnelēs (Dendrobranchiata) un pleocimātos (Pleocyemata).[4]
Krili ir jūrā dzīvojoši vēžveidīgie, kas ārēji atgādina garneles. To vēderkājas kalpo kā peldkājas. Krili dzīvo baros un barojas ar planktonu. Šajā kārtā ir apmēram 90 sugas, bet dažas no tām ir visizplatītākās sugas pasaulē. Piemēram, pastāv viedoklis, ka Antarktīdas krilu (Euphausia superba) kopējā biomasa ir 500 miljoni tonnu.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.