Vēži

Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas. Kopumā vēžu infrakārta apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu sugu virsdzimtas. Katrā no tām ir vairākas fosilo sugu dzimtas.^[1]

Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena vēži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vēži Astacidea (Latreille, 1802)
Baltspīļu vēzis (Austropotamobius pallipes)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips	Vēžveidīgie (Crustacea)
Klase	Augstākie vēži (Malacostraca)
Kārta	Desmitkājvēži (Decapoda)
Apakškārta	Pleocimāti (Pleocyemata)
Infrakārta	Vēži (Astacidea)
Vēži Vikikrātuvē

Izplatība

Platspīļu upesvēzis (Astacus astacus) ir viena no četrām Latvijā mājojošām upesvēžu sugām

Vēžu infrakārtas sugas sastopamas visā pasaulē: gan okeānos un jūrās, gan saldūdens tilpēs. Kopumā trīs dzimtas apvieno saldūdens vēžus — ziemeļu puslodē izplatītās Amerikas vēžu (Cambaridae) un upesvēžu dzimtas (Astacidae) sugas un Dienvidu puslodē mītošās dienvidu vēžu dzimtas (Parastacidae) sugas.^[2] Turklāt 80% Amerikas vēžu sugu sastopamas ASV, bet lielākā daļa dienvidu vēžu mājo Austrālijā.^[2] Kopumā saldūdens vēži sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu. Arī daļā Āzijas nemājo neviena saldūdens vēžu suga.^[3] Toties saldūdens vēži mājo Madagaskarā, kā arī Jaunzēlandē.^[2]

Latvijā

Latvijas saldūdens tilpēs sastopamas 4 vēžu sugas: platspīļu upesvēzis (Astacus astacus), šaurspīļu upesvēzis (Astacus leptodactylus), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) un dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus).^[4]

Kopīgās īpašības

Vēži no citām desmitkājvēžu sugām atšķiras to, ka tiem ir spīles uz pirmajiem trim kāju pāriem (ejkājām), turklāt pirmā pāra spīles ir daudz lielākas nekā pārējiem diviem pāriem.^[5] Pēdējie divi ejkāju pāri ir vienkārši, bez spīlēm, izņemot garpirkstu omārus (Thaumastocheles), kuriem arī pēdējam piektajam ejkāju pārim ir nelielas spīlītes.^[6]

Sistemātika

Eiropas omārs (Hommarus gammarus)

• Vēžu infrakārta (Astacidea)
  • Dienvidu vēžu virsdzimta (Parastacoidea)
    • Dienvidu vēžu dzimta (Parastacidae)
  • Omāru virsdzimta (Nephropoidea)
    • Omāru dzimta (Nephropidae)
  • Rifu omāru virsdzimta (Enoplometopoidea)
    • Rifu omāru dzimta (Enoplometopidae)
  • Upesvēžu virsdzimta (Astacoidea)
    • Amerikas vēžu dzimta (Cambaridae)
    • Upesvēžu dzimta (Astacidae)

Atsauces

1. «A classification of living and fossil genera of decapod crustaceans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 2. novembrī.
2. «Decapoda: Astacidea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 2. novembrī.
3. «Crustacea, the Higher Taxa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 5. jūlijā.
4. «Desmitkājvēži (Decapoda)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2015. gada 3. novembrī.
5. Gary Poore (2004). "Astacidea – scampi & crayfish". Marine Decapod Crustacea of Southern Australia: a Guide to Identification. CSIRO Publishing. pp. 159–167. ISBN 9780643099258.
6. Lipke Holthuis (1991). "Infraorder Astacidea Latreille, 1802". FAO species catalogue Vol. 13: Marine Lobsters of the World. Rome, Italy: Food and Agriculture Organization. pp. 19–86. ISBN 92-5-103027-8.

Ārējās saites

• Infraorder Astacidea Latreille, 1802
• Tolweb: Astacidea Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
• WoRMS taxon details: Astacidea