Dortmunde

Dortmunde (vācu: Dortmund, izrunā: /ˈdɔʁtmʊnt/) ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē. Ar gandrīz 600 000 iedzīvotājiem tā ir viena no lielākajām pilsētām Vācijā un svarīgs saimniecības, kultūras un izglītības centrs. Dortmunde atrodas Rūras apgabalā, kas ir viens no nozīmīgākajiem rūpniecības reģioniem valstī.

Dortmunde
pilsēta
Dortmund
Dortmundes panorāma
Karogs Ģerbonis
Dortmunde Rādīt kartē "Vācija" Dortmunde Rādīt kartē "Ziemeļreina-Vestfālene" Dortmunde Rādīt kartē "Eiropa"
Koordinātas: 51°31′N 7°28′E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Ziemeļreina-Vestfālene
Pirmoreiz minēta rakstos	880. gadā (Throtmanni)
Platība
• Kopējā	280,71 km2
Augstums	86 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
• kopā	593 317
• blīvums	2 113,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	44135–44388
Mājaslapa	www.dortmund.de
Dortmunde Vikikrātuvē

Pilsētas vēsture sākas ar viduslaikiem, un tā ir attīstījusies no viduslaiku tirdzniecības pilsētiņas par mūsdienīgu lielpilsētu ar ievērojamu rūpniecības un kultūras mantojumu. 19. gadsimtā Dortmunde piedzīvoja strauju urbanizāciju un industrializāciju, kļūstot par nozīmīgu akmeņogļu ieguves un tērauda ražošanas centru.

Mūsdienās Dortmunde ir zināma arī ar savu kultūras un sporta dzīvi, īpaši saistībā ar futbolu. Pilsēta ir mājvieta slavenajai futbola komandai Borussia Dortmund, kuras spēle piesaista līdzjutējus no visas pasaules. Dortmunde ir arī izglītības un zinātnes centrs, kur atrodas vairākas augstākās izglītības iestādes, kā arī pētniecības institūti. Pilsētas transporta infrastruktūra ir labi attīstīta, nodrošinot ērtu savienojamību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Vēsture

Dortmunde (Throtmanni) kā mazs ciematiņš pirmoreiz minēts rakstos 880. gadā.^[2] 1152. gadā Frīdrihs I Barbarosa uz diviem gadiem izvēlējās Dortmundi par galma pilsētu, kas deva impulsu pilsētas attīstībai. 13. gadsimtā Dortmunde bija Hanzas savienības locekle, bet 1220. gadā tā kļuva par Impērijas brīvpilsētu (Freie Reichsstadt) — tieši pakļautu Svētās Romas impērijas ķeizaram.

1803. gadā Dortmunde savu brīvpilsētas statusu zaudēja un iekļauta Prūsijas Karalistē. Pamazām tā kļuva par lielpilsētu, kas slavena ar savām akmeņoglēm, tēraudu un alu. Dortmunde ir militārā darbinieka Vilhelma Kanarisa dzimtā pilsēta.

Kā vairums Rūras apgabala pilsētu, Dortmunde smagi cieta sabiedroto uzlidojumos Otrā pasaules kara laikā.

Galerija

• 
  Dortmunde 1647. gadā
• 
  Pilsētas un zemes bibliotēka

Atsauces

1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
2. Rudolf Kötzschke (Hrsg.): Die Urbare der Abtei Werden a. d. Ruhr (= Publikationen der Gesellschaft für rheinische Geschichtskunde XX: Rheinische Urbare). Bd. 2: A. Die Urbare vom 9.-13. Jahrhundert. Hrsg. von Rudolf Kötzschke, Bonn 1908, Nachdruck Düsseldorf 1978, Bd. 3: B. Lagerbücher, Hebe- und Zinsregister vom 14. bis ins 17. Jahrhundert, Bonn 1908, Nachdruck Düsseldorf 1978, Bd. 4,I: Einleitung und Register. I. Namenregister. Hrsg. von Fritz Körholz, Düsseldorf 1978, Bd. 4,II: Einleitung, Kapitel IV: Die Wirtschaftsverfassung und Verwaltung der Großgrundherrschaft Werden. Sachregister. Hrsg. von Rudolf Kötzschke, Bonn 1958

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dortmunde.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pilsētas mājaslapa