From Wikipedia, the free encyclopedia
Deivids Luelins Vorks Grifits (angļu: David Llewelyn Wark "D. W." Griffith; dzimis 1875. gada 22. janvārī, miris 1948. gada 23. jūlijā) bija amerikāņu kinorežisors, scenārists un filmu producents, viens no pazīstamākajiem mēmā kino veidotājiem. Par ieguldījumu kinematogrāfijas attīstībā un par producenta un režisora sasniegumiem Grifits saņēmis Kinoakadēmijas goda balvu (1935).
| Deivids Vorks Grifits David Wark Griffith | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1875. gada 22. janvārī La Grange, Kentuki,  ASV |
| Miris |
1948. gada 23. jūlijā (73 gadu vecumā) Holivuda, Kalifornija, ASV |
| Nodarbošanās |
kinorežisors scenārists kino producents |
| Darbības gadi | 1908–1931 |
| Dzīvesbiedre |
Linda Arvidsone (1906–1936) Evelīna Boldvina (1936–1947) |
|
Apbalvojumi
| |
Uzņēmis vairāk nekā 500 mēmā kino filmas (ieskaitot īsfilmas). Pazīstamākās Grifita filmas ir "Nācijas dzimšana" (1915) un "Neiecietība" (1916). Daudzās Grifina filmās vadošā aktrise bija Liliana Giša.
Grifits piedzima 1875. gadā Krestvudā, Kentuki. Viņa tēvs Jakobs Varks Grifits bija Amerikas pilsoņu kara veterāns, cīnījies konfederātu pusē. Viņš bija cilvēks, kam patika piedzīvojumi, un arī dēls mantoja tieksmi uz romantiku un piedzīvojumiem. Grifits uzauga lauku fermā, mācījās mazā lauku skolā, kur skolotāja bija viņa māsa. Kad viņam bija 10 gadu, tēvs nomira, un ģimene kļuva pavisam nabadzīga. Pēc četriem gadiem nācās pārcelties uz Luisvilu, bet arī tur neklājās viegli. Grifits pameta mācības, lai palīdzētu ģimenei. Viņš strādāja dažādos darbos. Divdesmit gadu vecumā viņš iesaistījās darbā uz skatuves. Viņa sapnis bija kļūt par dramaturgu. 1906. gadā Grifits apprecējās ar aktrisi Lindu Arvidsoni. Viņi izlēma pievērsties jaunajai kinofilmu industrijai.[1]
1907. gadā Grifits filmējās pirmo reizi. Nākamajā gadā viņš iesaistījās filmu kompānijā Biograph Company, piedaloties gan kā aktieris, gan kā scenāriju rakstnieks. Kad kompānijas vadošais režisors saslima, Grifits viņu aizstāja. 1908. gadā iznāca pirmā viņa režisētā filma The Adventures of Dollie. Tai sekoja daudzas īsfilmas, kurās Grifits sāka eksperimentēt ar jauniem tehniskiem paņēmieniem. No 1908. gada jūnija līdz 1913. gada augustam Grifits uzņēma vairāk nekā 450 īsfilmas.[2]
1909. gadā Grifins uzaicināja filmēties jauno teātra aktrisi Mēriju Pikfordu. Pikforda ātri kļuva par vienu no slavenākajām kinoaktrisēm. Viņu filmējot, Grifins realizēja jaunu pieeju filmēšanā, tehnisku līdzekļu izmantošanā un tuvplānu veidošanā.[3]
Grifits bija pārliecināts, ka publika skatīsies ne tikai īsfilmas, kā tajā laikā bija pierasts, bet novērtēs arī garākas mākslas filmas. 1914. gadā Grifits uzņēma vienu no pirmajām amerikāņu mākslas filmām - mēmo filmu Judith of Bethulia. Bet tā kā Biograph Company neatbalstīja viņa centienus, Grifits pameta kompāniju un pievienojās Mutual Film Corporation.
1915. gadā Grifits uzņēma filmu "Nācijas dzimšana" (The Birth of a Nation), kas tiek uzskatīta par pirmo blokbasteru. Šī filma ietekmēja kinoindustrijas standartus, tās oriģinālais garums bija 133 minūtes. Galvenajā lomā bija Liliana Giša. Publikas atsaucība bija liela, filma guva arī finansiālus panākumus.[2] Sižets bija balstīts uz Tomasa Diksona, juniora, 1905. gadā sarakstīto romānu The Clansman. Filmā bija parādīts Amerikas pilsoņu karš un tam sekojošais ASV Dienvidu štatu rekonstrukcijas laiks. Neskatoties uz panākumiem, filma izsauca arī kritiku attiecībā uz verdzības un Kukluksklana atainojumu. Afroamerikāņu pilsoņtiesību organizācija NAACP centās panākt filmas aizliegšanu, kas dažās pilsētās arī izdevās.
Grifitu kritika bija dziļi aizvainojusi. Viņš nākamajā filmā centās paust savu atbildi, izvēloties tematu par cilvēku aizspriedumus un neiecietību vienam pret otru. 1916. gadā tapa filma "Neiecietība". Tas bija milzīgs projekts, kurā parādīti četri vēsturiski periodi. Filmas oriģinālais garums bija 210 minūtes, tajā bija grandiozi masu skati, tik veiksmīgi izstrādāti, ka nekas līdzvērtīgs kinoindustrijā neparādījās līdz pat 60. gadiem. Bet publika šo filmu nenovērtēja, ieņēmumi nesedza milzīgos filmēšanas izdevumus.[4]
1919. gada janvārī Grifits kopā ar Čārliju Čaplinu, Mēriju Pikfordu un Daglasu Fērbenksu nodibināja paši savu filmu izplatīšanas kompāniju United Artists. Tajā tapa daudzas Grifita filmas. Nozīmīgākās no tām ir "Lauztie ziedi" (1919), Way Down East (1920), Orphans of the Storm (1921), The White Rose (1923), Isn't Life Wonderful (1924).[5]
Pēdējās divas Grifita flmas bija skaņu filmas Abraham Lincoln (1930) un The Struggle (1931), bet tās neguva īpašu atsaucību. Drīz pēc tam Grifits pameta kinomākslu un pēdējos desmit savas dzīves gadus pavadīja vientulībā, dzīvojot Holivudas Knickerbocker viesnīcā.[5] 1948. gada 23. jūlijā viņu atrada viesnīcas foajē bezsamaņā. Ceļā uz slimnīcu Grifits nomira no asinsizplūduma smadzenēs.
Daudzi ievērojamu režisori atzinuši Grifita darbu ietekmi uz savu daiļradi, tai skaitā Džons Fords, Alfreds Hičkoks, Orsons Velss. Čārlijs Čaplins sauca Grifitu par "visu mūsu skolotāju" (The Teacher of us All). Piecas no Grifita filmām iekļautas ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā filmu reģistrā - Lady Helen’s Escapade (1909), A Corner in Wheat (1909), "Nācijas dzimšana" (1915), "Neiecietība" (1916), "Lauztie ziedi" (1919).[6]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
