Birztalu stērste
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā. Migrācijas laikā regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā.[1] Tai ir divas pasugas.[2]
| Birztalu stērste Emberiza aureola (Pallas, 1773) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Birztalu stērste (Emberiza aureola) |
 Birztalu stērste Vikikrātuvē | |
Birztalu stērste ligzdo plašā zonā no Krievijas rietumu daļas līdz Klusajam okeānam, aptuveni starp 53° un 67° ziemeļu paralēlēm. Rietumu daļā sasniedz Novgorodas un Smoļenskas apgabalus Krievijā un Čerņihivas apgabalu Ukrainā. Reti ligzdo Somijā un Baltkrievijā. Iespējams, Karēlijā un Somijā suga ir izmirusi. Areāla austrumu daļā sastopama tālāk uz dienvidiem — Altajā, Mongolijas ziemeļos, Ķīnas ziemeļaustrumos, Korejas pussalas ziemeļos un Japānas ziemeļu daļas salās.[1][3]
Ziemo Dienvidaustrumāzijā (Nepālā, Indijas austrumos, Indoķīnā, Ķīnas dienvidos, Malaizijas ziemeļos). Rudens migrācijas laikā regulāri ieceļo Rietumeiropā un Centrāleiropā.[3]
Birztalu stērstei Latvijā līdz šim bijis viens novērojums — 1985. gadā pie Engures ezera.[3]
Birztalu stērste ir neliels, bet drukns dziedātājputns ar smailu knābi un īsu asti.[4] Tā ir apmēram zvirbuļa lielumā. Ķermeņa garums 14—15,5 cm, spārnu plētums 21—24 cm, svars 14—33 g.[4][5]
Birztalu stērstes tēviņa apspalvojums mugurpusē kastaņbrūns ar tumšākām svītriņām, krūtis un vēders koši dzelteni. Uz dzeltenajām krūtīm izceļas šaura, tumši brūna apkakle. Uz sakļautiem spārniem redzamas divas baltas šķērsjoslas (viena platāka, otra šaurāka). Piere, vaigi un pazode melnas. Mātītes apspalvojums uz muguras un galvas pelēkbrūns ar intensīvu svītrojumu, vēders gaiši dzeltens, uz spārniem baltās šķērsjoslas mazāk izteiksmīgas kā tēviņam. Seja pelēkbrūna ar gaišām, dzeltenām uzacīm. Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet pavēdere ir pelēcīgāka un svītrojums intensīvāks.[4]
Birztalu stērste ligzdo mežos, priekšroku dodot mitriem vai ļoti slapjiem mežiem ar reti augošiem kokiem. Bieži apmetas upju vai ezeru krastos, kur aug vītoli, kārkli, bērzi un citi līdzīgi koki, jaukti ar garas zāles laucēm. Uzturas arī slapjās vai sausās pļavās ar garu zāli un krūmiem, mežu jaunaudzēs.[4][6] Kalnos sastopama līdz 1450 m virs jūras līmeņa.[6]
Birztalu stērste ligzdošanas sezonā barojas ar bezmugurkaulniekiem, bet ārpus tās ar sēklām un dažādām augu zaļajām daļām.[4]
Ligzdošanas sezona atkarībā no izplatības reģiona sākas laikā no jūnija vidus līdz jūlijam. Ligzda atrodas uz zemes sausā iedobē vai lielākā grīšļu cerā (15—20 cm augstumā). Tā noslēpta zem bieza krūma, parasti zem bērza vai vītola. Slapjākās vietās ligzda var būt ievīta starp lielāka koka saknēm, kas izceļas augšup no zemes. Ligzdu buvē mātīte ar nelielu tēviņa palīdzību, tā vīta no sausas zāles un lapām, no iekšpuses izklāta ar smakākiem zāļu stiebriņiem, saknītēm un reizēm ar dzīvnieku vilnu.[4][6]
Dējumā ir 4—5 olas, retāk 6 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 11—14 dienu vecumā.[4][6]
Birztalu stērstei ir 2 pasugas:[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
