Balduīns no Alnas
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (vācu: Baldwin von Alna; franču: Baudoin d’Aulne, miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Balduīns bija valoņu izcelsmes cisterciešu mūks no Alnas (Aulne-sur-Sambre) klostera Ljēžas bīskapijā.
1230. gadā tika nosūtīts uz Rīgu kā pāvesta Gregorija IX legāta kardināla Oto pilnvarnieks, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas domkapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu. Balduīns izšķīra strīdu par labu Rīgas domkapitulam un apstiprināja tā iecelto bīskapu Nikolaju. 1230. gada 28. decembrī Balduīns parakstīja līgumu ar kuršu ķēniņu Lamekinu (rex Lammekinus) un pārstāvjiem no Ezertuves (Esestua), proti Durbes (Durpis) zemes, Sagares (Saggara) zemes un 14 kiligundām (novadiem) Ventas abās pusēs. Līgums paredzēja, ka kurši pieņems kristietību, pieņems un apgādās vicelegāta Balduīna ieceltos katoļu priesterus, kā arī maksās pāvesta ieceltajam bīskapam un prelātiem tādas pašas nodevas, kādas maksāja Gotlandes iedzīvotāji. Pēc līguma kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem, visās lietās jāklausa vicelegātam un tad viņiem ir tiesības palikt brīviem, kamēr vien viņi paliek pie katoļu ticības. 1231. gada 17. janvārī Balduīns parakstīja līdzīgu līgumu ar 12 Austrumkursas novadu (Bandavas un Vanemas) pārstāvjiem. Līgumi paredzēja ļoti nelielas nodevas un pasargāja kuršus no Livonijas vācu virskundzības. Tas radīja Balduīna konfliktu ar vāciešiem. Vācieši ar militāru spēku ieņēma Kursu un daļu Zemgales, bet Gotlandē sagūsīija kuršu delegātus, kas bija ceļā pie pāvesta.
1232. gada 28. janvārī pāvests iecēla Balduīnu par legātu Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē un apmēram tad pat iecēla viņu arī par Zemgales bīskapu. 1233. gada 20. aprīlī Balduīns pārņēma Zemgali savā personīgajā aizsardzībā. Kad Balduīns savā pārziņā pārņēma arī Hariju, Vīriju un Rēveli, Zobenbrāļu ordenis ar brutālu militāru varu izpostīja Balduīna panākumus un apcietināja vai nogalināja viņa atbalstītājus. Pats Balduīns bija spiests meklēt patvērumu pie saviem Cisterciešu ordeņa brāļiem Daugavgrīvas klosterī.
1234. gada 9. janvārī viņu atcēla no legāta posteņa, bet 1236. gadā Balduīns pats atteicās no Zemgales bīskapa amata un 1237. gadā uzņēmās Ķelnes līdzbīskapa pienākumus. 1239. gadā viņš piedalījās krusta karā un pārņēma Vizī (Varisas) virsbīskapa pienākumu Latīņu impērijā, tagadējā Turcijas teritorijā starp Adrianopoli un Kostantinopoli.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: |
Romas pāvesta vicelegāts 1230—1232 |
Pēctecis: |
| Priekštecis: kardināls Oto |
Romas pāvesta legāts 1232—1234 |
Pēctecis: Vilhelms no Modenas |
| Priekštecis: Lamberts |
Zemgales bīskaps 1232—1236 |
Pēctecis: Arnolds (Zemgales bīskaps) |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
