From Wikipedia, the free encyclopedia
Arturs Holijs Komptons (angļu: Arthur Holly Compton, 1892. gada 10. septembris — 1962. gada 15. marts) bija amerikāņu fiziķis.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
1919. gadā absolvējis Prinstonas Universitāti. Pēc tam akadēmiskajā darbā Vašingtonas Universitātē (1920—1923). No 1923. gada profesors Čikāgas Universitātē.[1] 1927. gadā ievēlēts ASV Nacionālajā Zinātņu akadēmijā.[2] Otrā pasaules kara laikā piedalījies ASV atombumbas radīšanas projektā. No 1945. gada atkal strādājis Vašingtonas Universitātē, rektors (1953—1961).[1]
Komptona zinātniskā darbība bija saistīta ar atomfiziku, kodolfiziku un kosmiskā starojuma fiziku. 1923. gadā atklājis rentgenstaru viļņa garuma izmaiņu, tiem izkliedējoties no elektroniem, kā arī izstrādājis tās izkliedes teoriju, kas pazīstama kā Komptona efekts.[1][3] Par šo atklājumu 1927. gadā kopā ar Čārlzu Vilsonu (par Vilsona kameru) saņēmis Nobela prēmija fizikā.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
