Arnis Kalniņš (dzimis 1935. gada 24. janvārī, miris 2023. gada 28. februārī)[1] bija latviešu ekonomists un politiķis. Latvijas ekonomisko reformu ministrs (1991—1993), Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents (1993—1996), 7. Saeimas deputāts. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987).
- Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Arnis Kalniņš | |
|---|---|
| Latvijas ekonomisko reformu ministrs | |
|
Amatā 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 12. janvāris | |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis | Jānis Āboltiņš1 |
| Pēctecis | Aivars Kreituss |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1935. gada 24. janvāris Naukšēnu pagasts, Latvija |
| Miršanas dati |
2023. gada 28. februāris (88 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Politiskā partija | LSDSP |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
| 1kā ekonomikas ministrs | |
Dzimis 1935. gada 24. janvārī Naukšēnu pagastā. 1952. gadā absolvēja mācības Rūjienas vidusskolā.[2] 1957. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts universitātē, kļūstot par tautsaimniecības plānošanas speciālistu.[2][3]
Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Kalniņu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[5]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kalniņš bija Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa vietnieks.[6] No 1991. gada 19. novembra līdz 1993. gada 12. janvārim bijis ekonomisko reformu ministrs. Vēlāk A. Kalniņš bija Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents (1993—1996),[7] bankas padomnieks.[8]
Kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no saraksta "Latvijas Sociāldemokrātu apvienība". Bija LSDSP frakcijas biedrs. 1999. gada prezidenta vēlēšanās LSDSP viņu virzīja prezidenta amatam. Otrajā kārtā iegūstot mazāko balsu skaitu no visiem kandidātiem — 14 — Kalniņš neiekļuva nākamajā kārtā.[9] Par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga.[10] 7. Saeimā darbojās Saimnieciskajā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī vairākās apakškomisijās.[3] Kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās,[2] tomēr partija neiekļuva parlamentā.
Kopš 2005. gada Arnis Kalniņš bija emeritēts Latvijas zinātnieks.[11]
- Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1995)[3]
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2008) par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā.[6]
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
