From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Āboltiņš (dzimis 1943. gada 19. februārī[1] Rīgā, miris 2006. gada 31. jūlijā[2]) bija latviešu ekonomists, Latvijas PSR, tad Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs (1990–1991).[3] biznesa augstkolas "Turība" rektors (2004–2006).
| Jānis Āboltiņš | |
|---|---|
 Jānis Āboltiņš 2004. gadā. | |
| Latvijas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 1990. gada 11. maijs — 1991. gada 13. novembris | |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis | Jānis Blumbergs1 |
| Pēctecis | Arnis Kalniņš2 |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1943. gada 19. februārī.svg){kind=small} Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
2006. gada 31. jūlijā (63 gadu vecumā) Hamburga, Vācija |
| Politiskā partija |
PSKP TSP Jaunā partija |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola |
LLA LVU |
|
1kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā 2kā ekonomisko reformu ministrs | |
Dzimis 1943. gadā Rīgā. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur 1966. gadā ieguva inženiera-tehnologa diplomu. No 1980. līdz 1984. gadam studēja aspirantūrā Latvijas Valsts universitātē, bet ekonomikas zinātņu kandidāta grādu ieguva 1986. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā.[4] Bija komjaunatnes un PSKP biedrs un rajona komitejas sekretārs.[5]
Latvijas PSR pastāvēšanas pēdējā posmā J. Āboltiņš bija Valsts plāna komitejas vadītājs, 1988. gadā Arņa Kalniņa vadībā darbojās Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis, V. Bļinovs, I. Feiferis, O. Kehris, I. Priedītis un E. Siliņš. Tā izstrādāja Latvijas PSR saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam.[6] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, Latvijas PSR ekonomikas ministru Jāni Āboltiņu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[7]
Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē. Viņam bija būtiska loma atjaunotās Latvijas pirmās nodokļu sistēmas plānošanā.[3] 1990. un 1991. gadā viņš bija Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Ivara Godmaņa valdībā. Savas darbības laikā bija plānojis ieviest kredītkartes, tomēr plānu noraidīja valdības vadītājs.[8] Amatā bijis līdz 1991. gadam,[2] kad viņa vietā stājās Arnis Kalniņš (kā ekonomisko reformu ministrs).
1994. gadā J. Āboltiņš bija Tautas saskaņas partijas dibinātāju skaitā,[9] vēlāk darbojies tās valdē. Savukārt 1998. gadā viņš bija starp "Jaunās partijas" dibinātājiem.[10]
1996. gadā J. Āboltiņš kļuva par Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētāju un "Zenico Ltd." valdes priekšsēdētāju.[2] 2003. gadā kļuva par Uzņēmumu vadības institūta direktoru.[11] 2004. gadā J. Āboltiņš kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu.[3] Tā paša gada 22. septembrī viņu ievēlēja par biznesa augstskolas "Turība" rektoru, darbību uzsāka 15. oktobrī.[11] Abos šajos amatos bija līdz savai nāvei. Astoņus gadus bija auditoru kompānijas "Deloitte" valdes priekšsēdētājs.[12]
J. Āboltiņš nomira pēkšņā nāvē 2006. gada 31. jūlijā Hamburgā.[2] Viņš saļima basketbola spēles laikā pasaules senioru basketbola čempionātā.[12] Latvijas izlase pārtrauca dalību čempionātā pēc vienas aizvadītas spēles.[13]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
