Remove ads
Augstākās Padomes priekšsēdētājs brīdī, kad tika pieņemta Latvijas neatkarības deklarācija From Wikipedia, the free encyclopedia
Anatolijs Gorbunovs (dzimis 1942. gada 10. februārī) ir latviešu[1] politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990—1993).
Dzimis 1942. gada 10. februārī Pildas pagastā zemnieka Valeriāna Gorbunova ģimenē. No 1959. gada strādāja Nīkrāces padomju saimniecībā, vēlāk studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur bija komjaunatnes sekretārs. Pēc RPI beigšanas 1970. gadā bija Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, no 1974. gada Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Kirova rajona nodaļas vadītājs, vēlāk pirmais sekretārs.
1978. gadā beidza PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju, no 1982. gada bija LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretārs, no 1984. gada LKP CK administratīvo orgānu nodaļas vadītājs. 1987. gadā, ieņemdams LKP CK sekretāra amatu ideoloģijas jautājumos, sabiedriskajos medijos nosodīja Latvijas Cilvēktiesību aizsardzības grupas Helsinki 86 ziedu nolikšanu 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā pie Brīvības pieminekļa Rīgā.[nepieciešama atsauce] Pasākumi tika izklīdināti ar milicijas palīdzību. No 1988. līdz 1990. gadam Gorbunovs bija Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs pēc tam Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.
Šajā amatā būdams, viņš atbalstīja Latvijas Tautas frontes izveidi un no 1990. līdz 1993. gadam pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, tādējādi bija pirmais Latvijas Republikas valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas. 1993. gadā Gorbunovs bija viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem, 1993.—1995. gadā 5. Saeimas priekšsēdētājs.
No 1995. līdz 2002. gadam bija ievēlēts 6. un 7. Saeimā no "Latvijas ceļa" un ieņēma dažādus amatus. A. Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. A. Šķēles otrajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. G. Krasta kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, īsu laiku arī ekonomikas ministrs. V. Krištopana kabinetā bija satiksmes ministrs. A. Šķēles trešajā kabinetā bija satiksmes ministrs. A. Bērziņa kabinetā bija satiksmes ministrs.
1999. gadā tika izvirzīts par kandidātu prezidenta vēlēšanās. 2003. gadā ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāju.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.