From Wikipedia, the free encyclopedia
Ansis Petrevics (1882. gada 6. marts — 1941. gada 27. novembris) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas tieslietu (1926), finanšu (1928—1931) un iekšlietu ministrs (1931). Andreja Petrevica brālis.
| Ansis Petrevics | |
|---|---|
 | |
| Latvijas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 1926. gada 26. janvāris — 1926. gada 6. maijs | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Pēteris Juraševskis |
| Pēctecis | Erasts Bite |
| Latvijas finanšu ministrs | |
|
Amatā 1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts | |
| Premjerministrs | Hugo Celmiņš |
| Priekštecis | Roberts Liepiņš |
| Pēctecis | Jānis Annuss |
| Latvijas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Eduards Laimiņš |
| Pēctecis | Marģers Skujenieks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1882. gada 6. martā Grobiņas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 27. novembrī (59 gadu vecumā) Usoļlags Molotovas apgabals,  PSRS (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Nacionālā apvienība |
| Profesija | advokāts |
 Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, 1. šķira | |
Dzimis 1882. gada 6. martā Grobiņas pagasta "Vērpjos". Mācījās Grobiņas pamatskolā, vēlāk — Liepājas pilsētas skolā. Kā eksterns nokārtoja tautskolotāja eksāmenus. No 1902. līdz 1905. gadam bija skolotājs Pērkones pamatskolā, Skrundas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Svētā Jāņa baznīcas skolā un Celma privātskolā. Latvijas delegāts Viskrievijas skolotāju kongresā. 1905. gadā sāka strādāt "Pēterburgas Avīžu" redakcijā. 1908. gadā pārcēlās uz Maskavu, kā eksterns nokārtoja ģimnāzijas gala pārbaudījumus.[1]
No 1910. līdz 1912. gadam strādāja laikraksta "Dzīve" redakcijā Liepājā. 1913. gadā absolvēja Maskavas komercinstitūtu, bet 1916. gadā — Demidova juridisko liceju Jaroslavļas pilsētā. No 1915. līdz 1917. gadam strādāja par skolotāju uz Maskavu evakuētajā G. Odiņa tirdzniecības skolā, kā arī bija Zemstu un pilsētu savienības ierēdnis.[1]
1918. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja Liepājā, iecelts par Liepājas apgabaltiesas miertiesnesi. Bijis Lejaskurzemes apgabala pārvaldes juriskonsults. 1919. gada 11. jūnijā kļuvis par zvērinātu advokātu Jelgavā. No 1919. līdz 1920. gadam bija Tautas padomes loceklis no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas (vēlāk — Latvijas Darba partija). No 1919. līdz 1925. gadam bija Liepājas domes deputāts un Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. Piedalījies 2. (1925) un 3. Saeimas (1928) vēlēšanās, abas reizes neveiksmīgi.[1]
1924. gada 9. jūlijā kļuvis par zvērinātu advokātu Rīgā. 1926. gada 26. janvārī iecelts par tieslietu ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā, amatā bijis līdz valdības krišanai maijā. 1928. gada 1. decembrī kļuva par finanšu ministru Hugo Celmiņa Ministru kabinetā, amatā bijis līdz 1931. gada martam, kad viņu iecēla par iekšlietu ministru Ulmaņa jaunajā valdībā. Valdība beidza darbu decembrī, kad darbu uzsāka jaunais Saeimas sasaukums.[1]
1929. gada janvārī ievēlēts Liepājas pilsētas domē no Nacionālās apvienības saraksta. Pēc 1931. gada atsāka zvērināta advokāta praksi Rīgā. No 1934. gada bija arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis.[1]
Padomju okupācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izsūtīts uz Molotovas apgabala Usoļlagu, kur miris 27. novembrī.[1]
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, 1. šķira (lielkrusts, 1930. gada novembris)[2]Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
