Anšlavs Eglītis

Anšlavs Eglītis (dzimis 1906. gada 14. oktobris Rīgā, miris 1993. gada 4. marts Losandželosā) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un gleznotājs. Rakstnieka Viktora Eglīša dēls.^[1]

Šis raksts ir par rakstnieku un gleznotāju. Par citām jēdziena Eglītis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Anšlavs Eglītis Anšlavs Eglītis 20. gadsimta 30. gados Personīgā informācija Dzimis 1906. gada 14. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) Miris 1993. gada 4. martā (86 gadi) Losandželosa, Kalifornija, ASV Tautība latvietis Vecāki Viktors Eglītis Marija Eglīte Brāļi Vidvuds Eglītis Dzīvesbiedre Veronika Janelsiņa

Biogrāfija

Anšlavs Eglītis piedzima 1906. gada 14. oktobrī Rīgā, Viktora un Marijas Eglīšu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās bija Krievijā, atgriezies Latvijā 1918. gadā, sākotnēji ģimene dzīvoja Alūksnē. A. Eglīša māte Marija Krievijā pavadītajā laikā guva plaušu slimību.^[2]

1919. gadā sācis dzīvot Rīgā, sācis mācīties 2. ģimnāzijā un apmeklēt Valdemāra Tones gleznošanas studiju.^[3] Vasaras pavadījis Inciema muižā, ko tēvs bija saņēmis agrārās reformas laikā 1922. gadā.^[4] Šeit piedzīvotais aprakstīts romānā "Pansija pilī".

1925. gadā saslimis ar tuberkulozi un devies ārstēties uz Šveici, Leisenes sanatoriju netālu no Ženēvas. Ap to laiku māte mirusi no Krievijā gūtās slimības.^[2] 1926. gadā publicēts Eglīša pirmais dzejolis "Lords".^[2]

1935. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju un strādājis par zīmēšanas skolotāju. 1936. gadā publicēts pirmais A. Eglīša stāstu krājums "Maestro".^[2] 1938. gadā sācis strādāt laikrakstā "Jaunākās Ziņas", no 1940. līdz 1941. gadam darbojies arī žurnālā "Atpūta". Nodevies arī literārajam darbam.

1944. gada 3. oktobrī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, pēc tam emigrācijā uz Vāciju. Pēc Berlīnes bombardēšanas nodedzis dzīvoklis. Devies uz Šveici.^[5] 1950. gadā pārcēlies uz Kalifornijas štatu ASV. Trimdā sarakstījis ap 50 darbu, publicējies arī ASV presē, recenzējot kinofilmas un teātra izrādes.^[3]

Dzīvesbiedre gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.

Miris 1993. gada 4. martā no vēža. Ticis kremēts.^[5]

2018. gadā pēc A. Eglīša romāna "Homo novus" motīviem veidota filma, kas apraksta kaislības 20. gadsimta 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē. Tapusi par godu Latvijas simtgadei.^[6]

2021. gadā Inciema ūdenstornī izveidota ekspozīcija Anšlava Eglīša un ģimenes piemiņai, kuri saimniekoja Inciema muižā 20. gadsimta 20. gados.^[7]

Darbi

Proza

• Maestro (1936)
• Līgavu mednieki (1939)
• Nestundas (1940)
• Ģīmetne (1943)
• Valdemārs Tone (1944)
• Homo novus (1944)
• Kazanovas mētelis (1946)
• Sīksta dzīvība (1950)
• Laimīgie (1952)
• Švābu kapričo (1952)
• Karuselis (1956)
• Misters Sorrijs (1956)
• Omartija kundze (1958)
• Sveiciens Ofija kundzei (1958)
• Ilze (1959)
• Malahīta dievs (1961)
• Vai te var dabūt alu? (1961)
• Divi kāpieni (1961)
• Pansija pilī (1962)
• Pēdējais radījums (1963)
• Trešais zvans (1965)
• Nav tak dzimtene (1966 pirmais triloģijā)
• Tiesa nāk (1967)
• Pēdējais mohikānis (1969)
• Cilvēks mežā (1970 otrais triloģijā)
• Es nepievienojos (1971)
• Lielais mēmais (1972)
• Piecas dienas (1976)
• Kas izpostīja latvisko stūrīti? (1977)
• Cilvēks no mēness (1979)
• Vai zini zemi citronas kur zied? (1980 trešais triloģijā)
• Es nebiju varonis (1984)
• Ciemiņš no dzimtenes (1992)
• Adžurdžonga
• Bezkaunīgie veči
• Čingishana gals
• Teoduls Supersakso
• Ekrāns un skatuve

Dzejoļu krājumi

• Vientulis un dzīrotājs (1938)

Lugas

• Kosmo konfirmācija (1943)
• Par purna tiesu (1943)
• Galma gleznotājs (1946)
• Kazanovas mētelis (1947^[8])
• Sandra (1953)
• Lūdzu ienāciet ser I un II (1974)

Anšlava Eglīša darbu tulkojumi citās valodās

• "The Town on Fire" [Uguns pilsēta]: a short story. Trans. Lucy Berzins. The New Word: Latvian monthly magazine for literature and art, 1947, No. 2, pp. 4-11.
• Ajurjonga [Adžurdžonga; angļu val.]. Translated from Latvian by L. Parks. Stockholm: Daugava, 1955.
• Inimene kuult [Cilvēks no mēness; igauņu val.]. Läti keelest tölkinud Inge Kuutan. Toronto: Estoprint, 1956.
• Stāsts angļu tulkojumā publicēts Short Story International, Vol. 2, No. 10, January 1966.
• Dschingis Khans Ende [Čingishana gals, vācu val.] Aus dem Lettischen übertragen von Charlotte Torp. Hamburg : Harry v. Hofmann Verlag, 1968.
• "Ferdinand and Sybil" [Ferdinands un Sibila], "Please, come in, sir!'" [Lūdzu ienāciet, ser!; lugas angļu val.]. Transl. and introd. by J. Valters. Bridge across the sea: Seven Baltic plays. Edited by Alfreds Straumanis. Prospect Heights, Illinois: Waveland Press, 1983.
• "Фараон" [Faraons; stāsts krievu val. ]. Пер. Нины Бать. Даугава, 1988, N 10, с. 73.-89.
• "Тридцать третья новогодняя елка" [stāsts; krievu val.] Кино, 1989, No. 12, С. 17.-20.
• "Охотники за невестами" [Līgavu mednieki; krievu val. ]. Пер. Леона Гвина. Даугава, 1990, No. 2.—6.
• "Портрет" [Portrets; krievu val. ]. Пер. Виолы Ругайс. Родник, 1990, No. 11.-12.
• "Рождественский подарок" [Ziemassvētku dāvana; stāsts, krievu val.] Пер. с латыш. В. Дорошенко. Субботний День, 1991, 9 марта.
• "Пять дней" [Piecas dienas; romāna fragments krievu val.] Перевела И. Цыгальская. Даугава, 1994, No. 3, С. 51.-55.
• "Leo" [luga angļu val.]. Anšlavs Eglītis un Veronika Janelsiņa. Two Plays. Losandželosa: Astra, 1995.
• Schwäbisches Capriccio [Švābu kapričo, vācu val.]. Tulk. Berthold Forssman. Guggolz Verlag, 2024.