Aleksejs Abrikosovs

Aleksejs Abrikosovs (krievu: Алексе́й Алексе́евич Абрико́сов; dzimis 1928. gada 25. jūnijā, miris 2017. gada 29. martā) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis. Veicis pētījumus kondensētas vielas fizikas jomā. 2003. gadā kopā ar Vitāliju Ginzburgu un Entoniju Legetu ieguvis Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu supravadītāju un suprašķidrumu teorijā.^[1]

Aleksejs Abrikosovs Алексей Алексеевич Абрикосов Abrikosovs 2003. gadā Personīgā informācija Dzimis 1928. gada 25. jūnijā Maskava,  PSRS Miris 2017. gada 29. martā (88 gadi) Paloalto, Santaklāras apgabals, Kalifornija,  ASV Pilsonība  PSRS (1928–1991)  Krievija (no 1992. gada)  ASV (no 1999. gada)

Zinātniskā darbība Zinātne Teorētiskā fizika kondensētas vielas fizika Darba vietas Landaua Teorētiskās fizikas institūts Maskavas Valsts universitāte I. Lobačevska Ņižņijnovgorodas valsts institūts Maskavas fizikāli-tehniskais institūts Maskavas Tērauda un sakausējumu institūts Argonas Nacionālā laboratorija Alma mater Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāte Pasniedzēji Ļevs Landaus Apbalvojumi 2003. gada Nobela prēmija fizikā

Biogrāfija

Abrikosovs dzimis 1928. gadā Maskavā pataloganatomu ģimenē. Viņa tēvs akadēmiķis Aleksejs Ivanovičs Abrikosovs (1875—1955) bija patoloģiskās anatomijas katedras vadītājs Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē. Māte Fanija Vulfa (1895—1965) bija katedras asistente un Kremļa slimnīcas patologanatomijas nodaļas vadītāja un galvenā prozektore.

Aleksejs Abrikosovs 1948. gadā ar izcilību pabeidza Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti. Viņa fizikas pasniedzējs bija Ļevs Landaus, kurš bija arī viņa kandidāta disertācijas vadītājs. Disertāciju par termisko difūziju plazmā Abrikosovs aizstāvēja 1951. gadā. Šajā pašā laikā, sākoties represijām pret ārstiem, viņa vecāki tika atlaisti no darba.

No 1951. līdz 1965. gadam Abrikosovs strādāja Fizikālo problēmu institūtā. 1955. gadā aizstāvēja doktora disertāciju augstu enerģiju kvantu elektrodinamikā. Pēc tam (1965—1988) strādāja Landaua Teorētiskās fizikas institūtā. Viņš bija viens no šī institūta dibinātājiem. No 1988. līdz 1991. gadam strādāja Augstu spiedienu fizikas institūtā. Vienlaikus strādāja arī par pasniedzēju dažādās augstskolās. 1988. gadā pēc savu lekciju materiāliem izdeva fundamentālu mācību grāmatu "Metālu teorijas pamati".

1991. gadā Abrikosovs saņēma uzaicinājumu uz Argonas Nacionālā laboratoriju un emigrēja uz ASV. Būdams Augstu spiedienu fizikas institūta direktors, ārzemju brauciena laikā palika ASV, atsakoties atgriezties Padomju Savienībā.^[2] Līdz aiziešanai pensijā strādāja Argonas Nacionālā laboratorijā. Bija pasniedzējs vairākās ASV un Lielbritānijas augstskolās. 1999. gadā ieguva ASV pilsonību.

2017. gada 29. martā Kalifornijā, gadu pēc infarkta pārdzīvošanas, Abrikosovs nomira.^[3]

Atsauces

1. «The Nobel Prize in Physics 2003». Nobel Foundation.
2. «Игорь Осипчук «ФАКТЫ» 14.10.2003». fakty.ua.
3. «Прощание с нобелевским лауреатом Абрикосовым состоится 31 марта в Калифорнии». nterfax.ru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksejs Abrikosovs.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Alekseja Abrikosova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• Alexei Abrikosov and Superconductivity (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Reimonds Deiviss Masatoši Košiba Rikardo Džakoni	Nobela prēmija fizikā 2003 kopā ar Vitāliju Ginzburgu un Entoniju Legetu	Pēctecis: Deivids Gross Deivids Policers Frenks Vilčeks