From Wikipedia, the free encyclopedia
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība. Izvietojies Latvijas austrumos, Krievijas pierobežā, robežojās ar Valkas, Madonas, Rēzeknes un Ludzas apriņķiem. Apriņķa centrs bija Abrenes pilsēta.
Abrenes pilsnovads bija sena robežzeme starp baltu, somugru un slāvu ciltīm. Arheoloģiskie un etimoloģiskie (vietvārdu) pētījumi apliecina, ka pagātnē latvieši dzīvojuši apvidos uz rietumiem no Veļikajas upes un Sebežas. Veļikajas upes vēsturiskais latviskais nosaukums bija Mudava (Mudve). Šis reģions bija latgaļu (letgaļu, letu, latvīšu) ziemeļaustrumu zemes Atzeles (krievu: Очела) sastāvdaļa, kas robežojās ar citu latgaļu valsti — Tālavu (Tolowa, Tholowa).
Pirmo reizi letgaļu un krievu cīņas par Abrenes novadu pieminētas 1218. gadā Indriķa hronikā Livonijas krusta karu laikā, kad kņazs Vladimirs Mstislavičs vadīja 1218. gada karagājienu uz letgaļu zemēm. Tam sekoja 1218. un 1219. gada letgaļu atbildes karagājieni, kurā tie iekaroja un nopostīja robežnovadus. Pēc Tālavas un Atzeles dalīšanas 1224. gadā Abrenes pilsnovads nonāca Rīgas bīskapa Alberta aizbildniecībā un vēlāk kļuva par Rīgas arhibīskapijas daļu. 1431. gadā Pleskavas zeme pieteica savas pretenzijas uz šo robežnovadu un tās karaspēks iebruka Kacēnu un Augšpils apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni Višgorodu (Вышгородок). 1461.—1464. gadā, izmantojot Livonijas iekšējās nesaskaņas, Pleskava okupēja visu Abrenes novadu un piespieda vietējos iedzīvotājus atteikties no katoļticības. 1481. gadā uz šo novadu savas pretenzijas pieteica arī Maskavijas lielkņazs Ivans III. 1581. gadā Višgorodas cietoksni ieņēma Polijas un Lietuvas valdnieka Stefana Batorija karaspēks, bet Krievijas cars Ivans IV pēc Livonijas kara beigām atguva Abrenes austrumu daļu.
Pēc Altmarkas pamiera novadā izveidoja Viļakas traktu (poļu: Trakt marienhauski).
Pēc Žečpospolitas pirmās dalīšanas 1772. gadā Abrene kā Daugavas provinces ziemeļu daļa tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā. 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un Abrenes novads tika iekļauts Ludzas apriņķī (Люцинский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, 1796. gadā Baltkrievijas guberņas, bet 1802. gadā Vitebskas guberņas sastāvā. Vēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā filologi Augusts Bīlenšteins un Kārlis Mīlenbahs konstatēja, ka Pitalovas apkārtnē daļa ļaužu, ko dēvē par "krievu latviešiem" arvien vēl runā latgaļu (latvīšu) valodā. Pēc Krievijas Impērijas 1897. gada tautskaites datiem Ostrovas apriņķī dzīvoja 96,5 % (156 227) krievu un 1,8 % (2 929) latviešu, g.k. Augšpils pagastā (Вышгородецкая волость), Gauru pagastā (Гавровская волость), Tolkovas pagastā (Толковская волость) un Kacēnu pagastā (tagad Kačanovas pagasts, Качановская волость).
1913. gadā Jānis Endzelīns rakstīja: "Pliskavas guberņā (..) vēl kādos 12 ciemos no seniem laikiem dzīvo latvieši, kas runā ļoti līdzīgi latgaliešiem, bet (..) ir pieņēmuši krievu ticību. Vēl nesen šais ciemos bijuši cilvēki, kas krieviski nesapratuši ne vārda. Tagad šie vecie Pliskavas guberņas latvieši vairs pat lāgā neapzinās, ka tie nav krievi, bet latvieši, (..) jo tos skolā un baznīcā audzina kā krievus. Divi Savincu ciema latvieši (..) pat baidījās, vai tiem neradīšoties nepatikšanas par to, ka sarunājušies (..) latviski."[1]
Saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa ziemeļu daļa un Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa rietumu daļa ar Pitalovas dzelzceļa staciju nonāca Latvijas Republikas sastāvā.
Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus:
atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī ar centru Jaunlatgales pilsētā.[2]
Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti. Bokovas pagasts kļuva par Purvmalas, Domopoles par Bērzpils, Kačanovas par Kacēnu, Kokorevas par Tilžas, Tolkovas par Linavas un Višgorodas par Augšpils pagastu.[3]
1930. gadā no Viļakas un Baltinavas pagastu daļām izveidots Šķilbēnu pagasts.[4][5]
1936. gadā izveidoti divi jauni pagasti. No Balvu pagasta atdalīts Vīksnas pagasts, bet no Kacēnu pagasta — Upmales pagasts.[6]
1938. gada 1. aprīlī pilsētu un apriņķi pārsauca "senlatviešu zemes vārdā" par Abreni.[7]
Abrenes apriņķī atradās Abrenes un Balvu pilsētas. Pagastu skaits apriņķī tika vairākkārt mainīts — 1929. gadā tā sastāvā bija 12 pagasti, 1935. gadā — 13, bet 1940. gadā — 15.
Tautskaites laikā 1935. gadā Abrenes apriņķī noteica šādu iedzīvotāju etnisko sastāvu: 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Abrenes apriņķa austrumu daļā latvieši etniski bija mazākumā: 32% Purvmalas pagastā, 17% Kacēnu pagastā, 5% Linavas pagastā, 5% Augšpils pagastā un 4% Gauru pagastā, turpretī rietumu daļā vairākumā — 71% Šķilbēnu pagastā un 91% Viļakas pagastā. Abrenes pilsētā iedzīvotāju skaits bija 1242, no tiem 484 latvieši.
1940. gada sākumā Abrenes apriņķī bija 2 pilsētas un 15 pagasti:[9]
|
Pilsētas |
Pagasti |
|
Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienība 1940. gadā prettiesiski okupēja un anektēja Latvijas Republiku un 1944. gadā 23. augustā atdalīja 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastus) un iekļāva jaunizveidotā Krievijas PFSR Pleskavas apgabala sastāvā.
Abrenes apriņķa atlikusī daļa 1945. gada 12. oktobrī tika pārdēvēta par Viļakas apriņķi un 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Viļakas apriņķis tika sadalīts Abrenes (centrs — Viļaka) un Balvu rajonos.[10]
Laika gaitā Krievijai pievienotajā novadā uz dzīvi apmetās iebraucēji no PSRS, tādēļ latviešu skaits manāmi samazinājās un pēc 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem Pleskavas apgabalā dzīvoja 690 cilvēku, kuri savu tautību apzīmēja kā latvietis.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz 1945. gada oktobrim bija dzimuši likvidētajā Abrenes apriņķī, bija tiesības atgūt Latvijas pilsonību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 2009. gada Latvijas pilsoņiem, kas dzimuši vietā, kas toreiz atradās Latvijas teritorijā, bet tagad atrodas citas valsts teritorijā (tātad pirms 1945. gada oktobra bijušā Abrenes apriņķa teritorijā — Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) kā dzimšanas vieta var tikt norādīta Latvija, novēršot iespēju, ka kā dzimšanas vieta, pretēji personas vēlmēm, tiktu norādīta Krievija vai kāda cita adminstratīvā iedalījuma vienība Latvijā.[11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
