Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.^[2]

Apvienotās Nācijas

• Arābu:	منظمة الأمم المتحدة
  Ķīniešu:	联合国
  Franču:	Organisation des Nations unies
  Krievu:	Организация Объединённых Наций
  Spāņu:	Organización de las Naciones Unidas

United Nations
Izveidots	1945. gada 26. jūnijā
Tips	Starpvaldību organizācija
Galvenā mītne	Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Dalībnieki	193 valstis
Oficiālās valodas	angļu valoda arābu valoda franču valoda krievu valoda ķīniešu valoda spāņu valoda[1]
Ģenerālsekretārs	Antoniu Guterrešs
Tīmekļa vietne	www.un.org

Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26. jūnijā, kad Sanfrancisko konferences laikā sākotnējo dalībvalstu delegācijas parakstīja ANO statūtus.^[3] Savukārt par tās oficiālo dibināšanu uzskata 1945. gada 24. oktobri, kad visu sākotnējo dalībvalstu valdības ratificēja ANO statūtus.^[4] Par ANO priekšteci var uzskatīt Tautu Savienību.^[5]

Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā mītne atrodas Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs. ANO ir sešas oficiālās valodas: arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valoda. 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās toreizējais ģenerālsekretārs Kofi Annans saņēma Nobela miera prēmiju.^[6] Kopš 2017. gada 1. janvāra ANO ģenerālsekretārs ir Antoniu Guterrešs.

Izveide

ANO dibinātājvalstis (zilā), 1946.-1959. gadā uzņemtās valstis (tumši zilā), 1960.–1989. gadā uzņemtās valstis (zaļā), kopš 1990. gada uzņemtās valstis (tumši zaļā).

Otrā pasaules kara laikā, 1942. gada 1. janvārī, Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika, PSRS ("Lielais četrinieks"), 9 Centrālamerikas un Karību reģiona valstis, 5 Britu Sadraudzības valstis un 8 okupēto valstu trimdas valdības parakstīja pret Ass valstīm vērstu Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurai kara gaitā pievienojās lielākā daļa citu valstu valdību. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 26. jūnijā oficiāli tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, kurā dibināšanas brīdī bija 51 dalībvalsts. Baltkrievijas PSR un Ukrainas PSR bija ANO dibinātājvalstis kopš 1945. gada.

Bijušās Ass valstis un to sabiedrotos ANO uzņēma vēlāk. Afganistānu, Taizemi un Zviedriju uzņēma 1946. gadā, Albāniju, Austriju, Bulgāriju, Itāliju, Rumāniju, Somiju, Ungāriju, kā arī Īriju, Portugāli, Spāniju un Nepālu uzņēma 1955. gadā, Japānu 1956. gadā, bet VDR un VFR tikai 1973. gadā.

Pēc PSRS sabrukuma Krievijas Federācija tika atzīta par PSRS tiesību pārmantotāju, bet 1992. gada 2. martā ANO uzņēma bijušās padomju republikas Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Moldovu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.

Latvijas uzņemšana ANO

Latvijas sūtnis Vašingtonā Alfrēds Bīlmanis 1942. gada 4. janvārī nosūtīja notu ASV valsts sekretāram, kurā Latvijas tautas vārdā deklarēja, ka Latvija pilnīgi atbalsta antiass pakta, ko sauc par Apvienoto Nāciju deklarāciju, principus, izsaka tās solidaritāti ar šo paktu un apsola visu iespējamo palīdzību attiecībā uz uzvaras lietu pār nacistisko Vāciju. Notā bija prasīts, lai šis paziņojums Latvijas tautas vārdā tiktu iekļauts deklarācijā, ko parakstījušas Apvienotās Nācijas Vašingtonā 1. janvārī, taču ASV administrācija vēlējās izvairīties no jauniem sarežģījumiem attiecībās ar Padomju Savienību, ko radītu Latvijas pievienošanās ANO.^[7]

Tādēļ Latviju kopā ar Igauniju un Lietuvu ANO uzņēma tikai pēc to pilnīgas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 17. septembrī.

Dalībvalstis

Mūsdienās ANO apvieno 193 valstis, kā arī divas novērotājvalstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. Dalība ANO ir atvērta visām "mieru mīlošām valstīm", kas piekrīt ANO Statūtu nosacījumiem. ANO Ģenerālā Asambleja apstiprina valsts uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pēc Drošības Padomes ieteikuma.

Galvenās institūcijas

Apvienoto Nāciju Organizāciju veido sešas galvenās institūcijas:

• ANO Ģenerālā asambleja;
• Apvienoto Nāciju Drošības padome;
• ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome;
• ANO sekretariāts;
• Starptautiskā tiesa;
• ANO Aizbildnības padome (pašlaik neaktīva).

Skatīt arī

• ANO dalībvalstu uzskaitījums

Atsauces

1. Official Languages Arhivēts 2015. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē., www.un.org.
2. «Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijā». mfa.gov.lv. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
3. «Charter of the United Nations». un.org. United Nations. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
4. Linda Fasulo. An Insider's Guide to the UN. New Haven; London : Yale University Press, 2004. xiii. lpp. ISBN 0-300-10155-4.
5. «United Nations-Facts». Nobel Foundation.
6. «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation.
7. Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš veicināja Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu pasaulē un ierosināja Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju koalīcijai Arhivēts 2018. gada 30. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas vēstures fonds 2017. gada 2. februārī

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apvienoto Nāciju Organizācija.
• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• ANO oficiālā mājaslapa (angliski), (arābiski), (spāņu), (franciski), (ķīniski), (krieviski)
• Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsture ANO mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Kims Tedžuns	Nobela miera prēmija 2001 kopā ar Kofi Annanu	Pēctecis: Džimijs Kārters