1683. gads
gads From Wikipedia, the free encyclopedia
1683. (MDCLXXXIII) bija parastais gads, kas sākās piektdienā (pēc Gregora kalendāra) jeb pirmdienā (pēc Jūlija kalendāra).
- Šis raksts ir par 1683. gadu. Par citām jēdziena 1683 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Latvija |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: |
|
| Gadi: |
Notikumi
- 6. jūnijs - Oksfordas Universitātē Anglijā atklāja Eliasa Ešmola muzeju (Ashmolean Museum ) - pasaulē pirmo universitātes muzeju.
- 1. novembris - Lielbritānijas kolonija Ņujorkā tika sadalīta 12 apgabalos.
- Aizsala Temzas upe.
- Osmaņu impērijas 140 000 vīru liels karaspēks sasniedza Vīni un aplenca pilsētu. Aplenkums tika pārrauts Vīnes kaujā 12. septembrī, kad palīgā nāca 30 000 lieli Polijas, Austrijas un Vācijas spēki Polijas-Lietuvas karaļa Jana III Sobieska vadībā, kuru kavalērija apgāja turkus no flanga. Tiek uzskatīts, ka tas bija pagrieziena punkts Osmaņu impērijas vēsturē, pēc kura sākās tās noriets.
Dzimuši
- 1. marts - Ansbahas Karolīne (Caroline von Brandenburg-Ansbach), Lielbritānijas karaļa Džordža II sieva (mirusi 1737.)
- 25. septembris - Žans Filips Ramo (Jean-Philippe Rameau), franču komponists (miris 1764.)
- 9. novembris - Džordžs II (George II), Lielbritānijas karalis (miris 1760.)
- 19. decembris - Spānijas karalis Filips V (miris 1746. gadā)
Miruši
- 6. septembris - Žans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert) - franču finansists (dzimis 1619. gadā)
- 12. septembris - Portugāles karalis Afonso VI (dzimis 1643. gadā)
Kalendārs
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.