From Wikipedia, the free encyclopedia
Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām. Tā apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas, kas iedalītas 7 ģintīs.[1]
| Ūdri Lutrinae (Bonaparte, 1838) | |
|---|---|
 Eiropas ūdrs (Lutra lutra) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Ūdri (Lutrinae) |
 Ūdri Vikikrātuvē | |
Ūdri ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.[1] Tie ir gan saldūdens, gan sālsūdens dzīvnieki. Ūdri pamatā dzīvo ūdenstilpju krastos un peld ūdenī tikai, lai medītu. Pārējā laikā tie uzturas krastā, lai nesamērcētu savus kažokus. Tomēr kalāni lielāko daļu sava mūža pavada jūrā.
Ūdriem ir slaidi, gari ķermeņi un relatīvi īsas kājas, ķepām ir peldplēves. Lielākai daļai ir asi nagi, un visiem, izņemot kalānus, ir gara, muskuļota aste. Ūdru kažoks ir dubults: pavilna ir mīksta un bieza, bet no ūdens to sargā gari akotmati. Pavilna zem akotmatiem saglabājas sausa, un, tā kā starp matiņiem ir ieslēgts gaiss, ūdram ūdenī ir silti. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku, kas tos sargātu no aukstuma, tādēļ sausa pavilna ir ļoti svarīga dzīvnieka labsajūtai.[2]
Ūdri ir ļoti aktīvi dzīvnieki. Lielākā daļa no tiem dzīvo aukstā ūdenī, tādēļ tiem ir ne tikai ūdenim piemērots apmatojums, bet, lai saglabātu ķermeņa siltumu, ūdri daudz ēd. Piemēram, Eiropas ūdrs katru dienu apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar 15% no tā svara, bet kalānam atkarībā no ūdens temperatūras jāapēd 20—25% barības, salīdzinot ar paša svaru. Ja ūdens temperatūra ir 10 °C, tad katru stundu ūdrs noķer 100 gramus zivju, lai izdzīvotu. Lielākā daļa ūdru dienā medībām veltī 3—5 stundas, bet mātīte, kas zīda mazuļus, 8 stundas.
Ūdri ir ļoti rotaļīgi un atraktīvi dzīvnieki. Dažādām sugām ir atšķirīgas sociālās struktūras; ir sugas, kuru indivīdi ir izteikti vientuļnieki, bet citas sugas ir sabiedriskas un dzīvo baros.
Lielākais no visiem ūdriem ir Brazīlijas dižūdrs, kura ķermeņa garums var sasniegt 1,8 m, bet svars 45 kg. Starp saldūdens ūdriem tas ir arī vislielākais ūdensmīļotājs. Toties Āzijas īsnagu ūdrs ir vismazākais no visiem ūdriem.[3] Tā garums no purna līdz astes galam ir 0,9 m, svars 5 kg.
Ūdri galvenokārt barojas ar ūdensdzīvniekiem — pamatā ar zivīm un vēžveidīgajiem. Tie ēd arī kukaiņus, vardes, putnus un citus mazus dzīvniekus.[4]
Ūdru apakšdzimta (Lutrinae)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
