Sāļūdens

Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa. Ūdenī izšķīdušo sāļu lielāko daļu veido nātrija hlorīds, kā arī citi nātrija, kalcija un magnija sāļi. Tehniski sāļūdens satur no 30 līdz 50 gramu sāls uz 1 litru ūdens. Sāļūdens ir visizplatītākais ūdens veids uz Zemes, jo to satur visi okeāni un lielākā daļa jūru. Pasaules okeāna sāļums variē 34-36 promiļu robežās (vidēji 35 ‰), bet, piemēram, Sarkanajā jūrā sasniedz 41 promili. Sakarā ar augsto sāļu saturu sāļūdeņiem ir lielāks blīvums un viskozitāte, nekā saldūdenim, un tas sasalst pie zemākas temperatūras. Latvijā sāļūdens ir sastopams urbumos, kembrija smilšakmeņos 500 m līdz 1800 m dziļumā^[1] un var tikt izmantots minerālūdens ražošanā.

Ūdens iedalījums atkarībā no sāls koncentrācijas (promilēs).

Saldūdens	Sājūdens	Sāļūdens	Piesātināts sāļūdens
<0,5	0,5–30	30–50	>50

Atsauces

1. Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 42. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sāļūdens.