Kembrijs

Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no 542 ± 0,3 līdz 488,3 ± 1,7 miljoniem gadu pirms mūsdienām. Pēc kembrija sekoja ordovika periods. Perioda nosaukums ir cēlies no Velsas latīniskā nosaukuma Cambria, jo tieši tur Apvienotajā Karalistē ir vislabāk atsegti šī perioda ieži. Kembrija periodā notika straujš dzīvas dabas daudzveidības pieaugums, kas tiek saukts arī par kembrija eksploziju. Dzīvniekiem attīstījās ārējais skelets — čaulas un dažādi ķermeņa apvalki, kas to izturības dēļ spējuši saglabāties fosilijās simtiem miljonu gadu.

Kembrijs 542 – 488.3 miljoni gadu PreЄ Є O S D C P T J K Pg N
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 12.5 % apjoma (63% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 4500 ppm (16 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā	ap 21 °C (7 °C virs mūsdienu līmeņa)
Jūras līmenis (virs mūsdienu)	30—90 m[1]

Kembrija periods sīkāk dalās četrās epohās. 1. epoha ilga no 542 līdz 521 miljoniem gadu pirms mūsdienām, 2. epoha — no 521 līdz 510 miljoniem gadu pirms mūsdienām, 3. epoha — no 510 līdz 499 miljoniem gadu pirms mūsdienām, bet 4. epoha ilga no 499 līdz 488,3 miljoniem gadu pirms mūsdienām.

Nogulumieži Latvijā

Kembrija periodā Latvijas teritorija atradās Baltikas kontinenta ziemeļu piekrastes seklajos ūdeņos, tādēļ kembrija perioda nogulumi noklāj Latvijas kristālisko pamatklintāju, bet Igaunijas ziemeļu piekrastē kembrija nogulumieži redzami zemes virspusē kā Baltijas klints.

Kurzemes dienvidrietumos un Zemgales dienvidos iegūstami termālie pazemes minerālūdeņi, Rucavas apkārtnē kembrija ūdeņu temperatūra ir 50 — 62 ^oC. Porainie kembrija smilšakmeņi Inčukalna apkārtnē jau no 1968. gada tiek izmantoti kā pazemes dabas gāzes krātuve. Piemērotas ģeoloģiskās struktūras pazemes gāzes krātuvju iekārtošanai atklātas arī Cēsu, Saldus, Dobeles un Kuldīgas apkārtnē.^[2]

Atsauces

1. Haq, B. U.; Schutter, SR (2008). "A Chronology of Paleozoic Sea-Level Changes". Science 322 (5898): 64–8. Bibcode 2008Sci...322...64H. doi:10.1126/science.1161648. PMID 18832639.
2. Pamatieži, to veidošanās un izmantošana

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kembrijs.
• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)