From Wikipedia, the free encyclopedia
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu. Tas ir vecākais no trim mezozoja ēras periodiem. Triass sekoja pēc perma perioda, bet pēc triasa bija juras periods.
Triass 251 – 199.6 miljoni gadu | |
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 16 % apjoma (80% mūsdienu) |
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 1750 ppm (6 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 17 °C (3 °C virs mūsdienu līmeņa) |
Triass sīkāk dalās trīs epohās: agrajā triasā (pirms 251—245 miljoniem gadu), vidējā triasā (pirms 245—228 miljoniem gadu) un vēlajā triasā (pirms 228-199,6 miljoniem gadu).
Triasa periodā uz Zemes dominēja dinozauri, parādījās pirmie lidojošie mugurkaulnieki (pterozauri), kā arī pirmie īstie zīdītāji. Šajā periodā superkontinents Pangeja sāka dalīties divos atsevišķos kontinentos: Gondvānā un Laurāzijā.
Triasa sistēmu iedala 3 nodalījumos un 7 stāvos:
Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
---|---|---|---|
Triasa sistēma (251,9—201,3 Ma) |
Augšējais triass (237—201,3 Ma) |
Rets | 208,5—201,3 Ma |
Norijs | 227—208,5 Ma | ||
Karnijs | 237—227 Ma | ||
Vidējais triass (247,2—237 Ma) |
Ladins | 242—237 Ma | |
Ansijs | 247,2—242 Ma | ||
Apakšējais triass (251,9—247,2 Ma) |
Oleņoka | 251,2—247,2 Ma | |
Inda | 251,9—251,2 Ma |
Triasa periodā jūra klāja vienīgi Latvijas rietumdaļu, tādēļ šī perioda nogulumi atrodami vienīgi Kurzemē. Triasa nogulumi sastāv pārsvarā no smilšakmens, merģeļiem un māla. Tos var atrast Loses krastos, Ventas krastos un Nīgrandē.[1]