Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvo diasporā Turcijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijā Krievijas Federācijas dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības: Adigejas Republika, Kabardas-Balkārijas Republika un Karačajas-Čerkesijas Republika.
 Adigi tautastērpos | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ap 2,5 mlj. | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Turcija 1 367 000 Krievija 712 234 Jordānija 180 000 Sīrija 75 000 Lībija 35 000 Irāka 34 000 Saūda Arābija 23 000 Vācija Ēģipte 12 000 Izraēla 7400 ASV 7100 Palestīna 3900 Serbija 2800 | |
| Valodas | |
|
adigu valoda kabardiešu valoda krievu valoda turku valoda arābu valoda | |
| Reliģijas | |
| sunnītu islāms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| abhāzi, abazīni | |
Etnonīms
Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.[1] Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienots eksoetnonīms "čerkesi". Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimta mongoļu rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums "adigi" zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.
Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi. Adigejā un Krasnodaras novadā dzīvojošie dēvēti par adigejiešiem, Karačajā-Čerkesijā — par čerkesiem, Kabardā-Balkārijā — par kabardiešiem, bet Melnās jūras piekrastē pie Tuapses — par šapsugiem.
Valoda
Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigu kabardiešu-čerkesu valoda, kas izplatīta Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā, un rietumadigu adigu (adigejiešu) valoda, kas izplatīta Adigejā un Krasnodaras novadā. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodās kirilicas alfabētā.
Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi; Krievijā lielākā daļa prot krievu valodu, diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārt turku un arābu valodu.
Vēsture
Vēsturiski pazīstami kā čerkesi,[2] kas apdzīvojuši plašas Čerkesijas teritorijas Kaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē un Melnās jūras piekrastē no mūsdienu Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos. Kaukāza kara (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. Apmēram 5% adigu[3] palika Krievijas impērijā un tos nometināja Kubaņas un Terekas ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot kazaku, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus.
1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidoja Adigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu, Kabardas-Balkārijas autonomo apgabalu un Karačajas-Čerkesijas autonomo apgabalu.
Čerkesija (Circassia) 1856. gada kartē.
Čerkesu deportācija no Ziemeļaukāza uz Osmaņu impērijas zemēm 19. gadsimta vidū.
.jpg)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
