From Wikipedia, the free encyclopedia
Virdžīnija Vulfa (angļu: Virginia Woolf; dzimusi Stīvensa, 1882. gada 25. janvārī, mirusi 1941. gada 28. martā) bija angļu rakstniece, nozīmīga 20. gadsimta modernisma autore. T.s. Blumsberijas grupas intelektuāļu redzama pārstāve.
| |||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||
Viņas pazīstamākie darbi ir romāni "Deloveja kundze" (Mrs. Dalloway, 1925), "Orlando" (1928), "Uz bāku" (To the Lighthouse, 1927), eseja "Sava istaba" (A Room of One's Own, 1929); visi šie darbi publicēti arī latviešu valodā.
Virdžīnija Vulfa ir viena no apziņas plūsmas tehnikas ieviesējām.
Virdžīnija Vulfa piedzima kā Adelaina Virdžīnija Stīvensa Londonā, 1882. gadā. Viņas tēvs, Sers Leslijs Stīvenss, bija pazīstams autors, kritiķis un alpīnists.[1] Viņas māte, Džūlija Prinsepa Stīvensa (dzimusi Džeksona, 1846-1895), piedzima Indijā un vēlāk pārvācās uz Angliju, kur viņa strādāja par modeli gleznotājiem. Jauno Virdžīniju izglītoja viņas vecāki. Tā kā abi bija iepriekš precējušies un kļuvuši par atraitņiem, ģimenes mājā bieži uzturējās bērni no viņu iepriekšējām laulībām.
Liela ietekme Vulfas bērnības attīstībā bija viņas tēva sakariem ar literatūras augstākajām aprindām, kas nodrošināja ģimenes mājā milzīgu bibliotēku, no kuras Virdžīnija un viņas māsa Vanesa tika skolotas angļu klasiskajā literatūrā. Savukārt viņu brāļi ieguva formālu izglītību.
Viņas mātes pēkšņā nāve 1895. gadā, kad Virdžīnijai bija 13 gadu, un drīzā pusmāsas Stellas nāve pēc 2 gadiem noveda pie pirmā no vairākiem meitenes nervu sabrukumiem. Viņas tēva nāve 1904. gadā izraisīja vislielāko sabrukumu, un neilgi pēc tam viņa tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā.
Vairāki modernie eksperti (ieskaitot viņas māsas dēlu, biogrāfu Kventinu Bellu) Vulfas biežos depresijas un sabrukuma periodus vaino pie meitenes brāļu nodarītajiem seksuālajiem pāridarījumiem, kurus viņa un māsa Vanesa pārcieta bērnībā.
Visu mūžu Vulfu nomocīja krasas garastāvokļa maiņas. Lai gan šī nestabilitāte ļoti ietekmēja viņas uzvedību un sociālo dzīvi, viņas literārās iemaņas no tās necieta. Pēc nāves Virdžīnijai diagnosticēja maniakālo depresiju, slimību, kas paspilgtināja viņas darbus, attiecības un dzīvi, un beigu beigās noveda pie pašnāvības.
Pabeigusi strādāt pie manuskripta pēc nāves publicētajam romānam "Starp Cēlieniem" (Between The Acts), Virdžīnija atkal sasirga ar depresiju. Otrā pasaules kara sākums, viņas Londonas mājas izpostīšana bombardēšanas rezultātā un nelabvēlīgās atsauksmes par izdoto biogrāfiju viņas nelaiķa draugam Rodžeram Frajam pasliktināja viņas stāvokli līdz stadijai, kad viņa vairs nevarēja rakstīt.
1941. gada 28. martā Vulfa izdarīja pašnāvību. Viņa piepildīja sava mēteļa kabatas ar akmeņiem un iesoļoja Ūzas upē un noslīcinājās. Viņas mirstīgās atliekas atrada pēc nepilna mēneša, 18. aprīlī, kad tās tika apglabātas rakstnieces mājas dārzā.
Latviešu literārajos izdevumos Virdžīnijas Vulfas vārds (30. gados tiek lietota arī forma Vērdžinija Vulfa) parādās ap 1930. gadu, kad tas tiek minēts angļu jaunākās literatūras apskatos. 1934. gadā žurnālā "Daugava" publicēts raksts par viņas prozu, kā arī fragments no romāna "Uz bāku", turpmākos gados parādās arī raksti vai informatīvi ziņojumi par viņas jaunākajiem darbiem - romāniem "Flešs", "Gadi" un eseju "Trīs ginejas". Tomēr atsevišķu grāmatu tulkojumi parādās tikai 20. gadsimta 90. gados, kad latviski iznāk "Deloveja kundze", vēlāk arī "Sava istaba", "Orlando", "Uz bāku" un "Esības mirkļi".
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
