Vasilijs Smislovs (krievu: Василий Васильевич Смыслов; dzimis 1921. gada 24. martā Maskavā, miris 2010. gada 27. martā turpat) bija PSRS un Krievijas šahists — septītais pasaules čempions šahā (1957 — 1958).[1]
Dzīvesgājums
Dzimis 1921. gada 24. martā Maskavā inženiera ģimenē. Spēlēt šahu viņam 6 gadu vecumā iemācīja tēvs, kurš pats bija spēcīgs šahists. Pirmos lielos panākumus Smislovs guva 1938. gadā, kad uzvarēja PSRS skolēnu meistarsacīkstēs un dalīja 1.—2. vietu Maskavas čempionātā, izpildot meistara normu. 1940. gadā izcīnīja 3. vietu PSRS 12. čempionātā, kļūstot par PSRS lielmeistaru.
Pēc 2. Pasaules kara Smislovs jau bija starp spēcīgākajiem pasaules šahistiem un 1948. gadā tika uzaicināts piedalīties mačturnīrā, kurā 5 vadošie lielmeistari cīnījās par pasaules čempiona nosaukumu. Smislovs ieņēma 2. vietu, atpaliekot no Mihaila Botviņņika, kurš kļuva par mirušā pasaules čempiona Aļehina pēcteci.
1954. gadā Smislovs pirmo reizi cīnījās mačā ar Botviņņiku. Tas beidzās neizšķirti 12:12, kas pēc noteikumiem ļāva čempionam saglabāt savu titulu. 1957. gadā, iepriekš izcīnījis pretendentu atlases sacensībās tiesības spēlēt ar čempionu, Vasilijs Smislovs uzvarēja maču ar Botviņņiku (rezultāts: 12,5:9,5) un kļuva par septīto pasaules čempionu šahā.
Tomēr jau pēc gada revanša mačā Mihails Botviņņiks savu zaudēto titulu atguva. Turpmākajos gados Smislovs vēl ilgi atradās pasaules šaha elitē, tomēr pietuvoties vēl vienam mačam par pasaules spēcīgākā šahista nosaukumu izdevās tikai 1984. gadā, 62 gadu vecumā, kad mačā, kurā izšķīrās, kurš cīnīsies ar toreizējo čempionu Anatoliju Karpovu, Smislovs cieta sakāvi no jaunā lielmeistara Garija Kasparova.
Līdz pat 2001. gadam Vasilijs Smislovs turpināja piedalīties sacensībās un pēc tam, kad redzes problēmu dēļ tas vairs nebija iespējams, turpināja darboties šaha kompozīcijas jomā.
Miris no sirds mazspējas 2010. gada 27. martā Maskavā, apglabāts Novodevičjes kapsētā.
Daiļrade
Бюллетень ЦШК СССР, 1987
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |         | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Etīdes risinājums:
1. ... Lb6 2. Lb8! hxg6 (2. ... Txb8 3. g7!) 3. h7 Ld4 4. c7 un uzvar.
“Šahā Smislova galvenais spēks slēpjas viņa tālredzībā. Viņa talants ir universāls un izcils. Viņš varēja smalki nospēlēt atklātnē, aiziet dziļā aizsardzībā, strauji uzbrukt vai, visbeidzot, aukstasinīgi manevrēt. Bet par galotni vispār nav ko runāt — tā ir viņa stihija. Dažreiz viņš pieņēma lēmumus, kas bija dziļi pārsteidzoši ” (Botviņņiks).
Smislova interese par etīžu kompozīciju ir organiski saistīta ar klasisko pieeju šaham. Smislovs ir autors grāmatām un rakstiem par dažādiem šaha mākslas jautājumiem. Viņš sniedza vērtīgu ieguldījumu spāņu atklātnes, slāvu aizsardzības, dāmas gambīta teorijā un Grīnfelda aizsardzībā izstrādāja sistēmu, kas nes viņa vārdu.
Apbalvojumi
- Ordenis "Par nopelniem Tēvzemes labā", 4. pakāpe (1996).[2]
- Ļeņina ordenis (1957).[1]
- Tautu Draudzības ordenis (1981).[1]
- PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.
Bibliogrāfija
- В.В. Смыслов. В поисках гармонии. Выдающиеся шахматисты мира (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1979.
- Г.Я Левенфиш, В.В. Смыслов. Теория ладейных окончаний (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1986.
- Vasily Smyslov. Vasily Smyslov: Endgame Virtuoso (angļu). Everyman Chess, 1997. ISBN 1857441982.
- Vasily Smyslov. Smyslov's 125 Selected Games (angļu). Everyman Chess, 1995. ISBN 1857440285.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
